Šķirnes

FCI standarts Nr. 228
IZCELSMES VALSTS: Afganistāna.
PATRONĀŽAS VALSTS: Lielbritānija.
ORIĢINĀLĀ DERĪGĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 13.10.2010.
PIELIETOJUMS: vējasuns.
FCI KLASIFIKĀCIJA: 10.grupa - vējasuņi
1.sekcija - graspalvaini vai bārkstaini vējasuņi.
Bez darba spēju pārbaudes.
ĪSS VĒSTURISKS APSKATS: Pirmie afgāņi nonāca Lielbritānijā 1900-jos un viens no viņiem, vārdā Zardins, iespaidīgā veidā uzvarēja suņu izstādē, kura notika 1907.gadā Kristāla pilī Londonā. Šķirne ir zināma arī ar nosaukumu „tazi”, norādot tās līdzību ar šāda nosaukuma šķirni Krievijā. Viena no tipiskākajām vējasuņu šķirnēm pasaulē - afgāņu kurts, kurš, kā norāda viņas nosaukums, nāk no Afganistānas kalniem, ir mednieks un tramdīs dzīvniekus, ja radīsies iespēja. Šodien arī burvīgs izstāžu suns, kurā apvienotas izturība un cienīgums kopā ar garu, zīdainu vilnu kā arī austrumniecisku izteiksmi.
KOPĒJAIS RAKSTUROJUMS: rada izturīguma un cienīguma iespaidu savienotu ar ātrumu un spēku. Lepni tur paceltu galvu.
UZVEDĪBA/ TEMPERAMENTS: šķirnei tipiska ir austrumnieciska vai orientāla izteiksme. Afgānis skatās uz jums un cauri jums. Cienīgs un savrups, ar dzīvīgu, zināmu niknumu.
GALVA
GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: garš, ne pārāk šaurs ar izteiktu pakauša pauguru. Izteikti harmonisks un ar garu matu mezglu augšpusē.
Pāreja: niecīga.
PURNA DAĻA:
Deguns: vēlams melns, sarkanīgi brūns pieļaujams gaišākas krāsas suņiem.
Purns: garš, ar spēcīgiem žokļiem.
Žokļi/ zobi: žokļi stingri, ar perfektu, regulāru un pilnu šķērveida sakodienu, proti, aušzobi pilnībā pārklāj apakšzobus un plati novietoti žokļos. Taisns sakodiens (pinčerveidīgs, zobu mala pret malu) pieļaujams.
Acis: priekšroka dodama tumšām acīm, bet nav izslēdzama zeltaina krāsa. Izskatās gandrīz trijstūrveida, uz augšu no iekšējā kaktiņa uz ārējo viegli ieslīpas.
Ausis: zemu un labi atpakaļ novietotas, tiek turētas cieši piekļautas galvai. Klātas ar gariem, zīdainiem matiem.
KAKLS: garš, spēcīgs, lai lepni turētu galvu.
ĶERMENIS
Mugura: taisna, pietiekami gara, ar labi attīstītiem muskuļiem.
Jostasvieta: taisna, plata un diezgan īsa.
Krusti: nedaudz nolaideni virzienā uz aizmuguri. Gūžas pauguri diezgan izteikti un plati novietoti.
Krūtis: ar mēreni izliektām ribām un labi dziļas.
ASTE: ne pārāk īsa. Zemu novietota ar gredzenveidīgu galu. Kustībā aste pacelta. Reti apaugusi.
EKSTREMITĀTES
PRIEKŠKĀJAS:
Lāpstiņa: gara un slīpa, labi savērsta uz aizmuguri, ar labi izteiktiem muskuļiem un spēcīga, nebūdama smagnēja.
Plecs: garš un nolaidens.
Elkoņi: profilā vertikāli attiecībā pret skaustu. Cieši piekļauti krūšu kurvim. Nedz savērsti, nedz izvērsti.
Apakšplecs: priekškājas taisnas ar labi veidotiem kauliem.
Pēdvidus: garš un lokans.
Priekšķepa: spēcīga un ļoti plata gan garumā, gan platumā, klāta ar gariem, bieziem vilnas matiem; pirksti izliekti. Pēdām laba saķere ar zemi.
PAKAĻKĀJAS:
Kopējais iespaids: spēcīgas. Labs attālums starp cisku un celi, ar salīdzinoši īsu attālumu starp celi un pēdu.
Celis: labi izteikts un izliekts.
Pakaļķepa: gara, taču ne tik plata kā priekšķepa; klāta ar gariem, bieziem vilnas matiem; pirksti izliekti. Pēdām laba saķere ar zemi.
GAITA/KUSTĪBAS: līdzenas un atsperīgas, grezni stilīgas.
VILNA
Apmatojums: uz ribām, ķermeņa priekškājām un pakaļkājām, un sāniem garš un ļoti smalkas struktūras. Nobriedušiem suņiem virzienā no pleciem uz aizmuguri un visgarām muguras gabalam vilna īsa un blīva. Vilnas mati gari no pieres virzienā uz aizmuguri, ar izteiktu zīdainu vilnas cekulu. Uz purna mati īsi. Ausis un kājas labi apaugušas. Pēdvidus var būt kails. Vilnai jābūt dabīgai. Ikvienas apgriešanas vai griešanas pēdas stingri jāsoda.
KRĀSA: visas krāsas pieņemamas.
AUGUMS UN SVARS:
Ideālais augstums skaustā: suņi no 68 līdz 74 cm.
kuces: 63 - 69 cm.
TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa veselību un labturību.
DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:
· Agresīvs vai pārāk bailīgs.
· Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas, tiek diskvalificēts.

N.B.:
* Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
* Vaislai var tikt izmantoti vienīgi funkcionāli un klīniski veseli suņi, tipiski savas šķirnes pārstāvji.

FCI standarts Nr. 307
IZCELSMES VALSTS: Mali un Nigērijas ziemeļu robežas; Azavakas ielejas nogāzes.
PATRONĀŽAS VALSTS: Francija.
ORIĢINĀLĀ DERĪGĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 03.11.2014.
PIELIETOJUMS: vējasuns, kurš medī rotaļājoties (gazeles, zaķus, strausus) un cīnās ar plēsējiem (hiēnām, šakāļiem, lauvām). Nomadu tautām šis suns ir nopietns ģimenes kompanjons, kurš dalās viņu klejotāju dzīvesveidā.
FCI KLASIFIKĀCIJA: 10.grupa - vējasuņi
2.sekcija - īsspalvaini vējasuņi.
Bez darba spēju pārbaudes.
ĪSS VĒSTURISKS APSKATS: tas ir afrikāņu vējasuns, kurš cēlies no tādiem suņiem, kuri attēloti Centrālās Sahāras sienu gleznojumos tūkstošiem gadu atpakaļ. Pastāvīgais Sahāras sausums piespieda tuaregu, dahusāgu un peulu aitkopjus-medniekus migrēt kopā ar suņiem uz daudz viesmīlīgākajām Sāhelas zemēm: lopkopībai un medniecībai piemēroti apgabali stiepās sausās Azavakas ielejas garumā. Atbilstoši to cilvēku kultūrai, kuri viņus pieradināja un izveidoja, tā nosaukums zināms kā Oska tuaregu valodā. Eiropas suņu entuziasti ar sajūsmu atklāja šķirni un to selekcionēja, izmantojot to audzētāju palīdzību, kuri Eiropā 1968.gadā ieveda pirmo asins līniju suņus.
KOPĒJAIS RAKSTUROJUMS: Īpaši slaids un elegants, azavaks rada galvenokārt liela slaiduma iespaidu. Viņa kaulu un muskuļu struktūra redzama cauri plānajai un sausajai ādai. Tas ir slaids suns, kura ķermenis atbilst taisnstūrim ar gariem, vertikāliem sāniem.
NOZĪMĪGAS PROPORCIJAS:
Augstums skaustā/ plecu locīavas-sēžas paugura garums: 10-9 (mazliet zemāks rādītājs ir pieļaujams kucēm)
Augstums skaustā/ krūšu dziļums: 10-4.
Galvas garums/purna garums: 10-5.
Galvas garums/Galvaskausa platums: 10-4.
UZVEDĪBA/ TEMPERAMENTS: ātrs, uzmanīgs, atturīgs, var būt rezervēts attieksmē pret svešiniekiem, bet viņš var būt mīlīgs un sirsnīgs attieksmē pret ģimenes locekļiem un cilvēkiem, kuri viņam ir pieņemami.
GALVA: gara, smalka, kalsna un ar nostieptu ādu, diezgan šaura, bet ne pārmērīgi.
GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: gandrīz plakans, diezgan garš, tā platumam vajadzētu būt ievērojami mazākam par pusi no galvas garuma. Galvaskausa līnija un purna muguriņas līnija reizēm ir viegli diverģentas. Uzacu loki un pieres rieva ir nedaudz izteikti. Ārējais pakauša paugurs ir skaidri izteikts.
Pāreja: ļoti viegli iezīmēta.
PURNA DAĻA:
Deguns: obligāti melns vai tumši brūns, nāsis ir labi atvērtas.
Purns: garš, taisns, sašaurinās virzienā uz galu bez pārspīlējumiem.
Lūpas: plānās lūpas cieši sakļautas, krāsa ir melna vai tumši brūna, nav atkārušās.
Žokļi/ zobi: žokļi gari un stipri, šķērveida sakodiens. Pilna zobu formula.
Vaigi: plakani.
Acis: mandeļveida acis, diezgan lielas, nedaudz slīpi atvērti plakstiņi tumšā krāsā, dažreiz dzintara krāsā, nekad nav zilā krāsā. Acu plakstiņi ar izteiktu melnu vai tumši brūnu pigmentu.
Ausis: diezgan augstu novietotas. Tās ir plānas, vienmēr nokarenas un plakanas, platas pie pamata, labi pieguļ vaigiem, nekad nav „rozes” formas auss. Trijstūrveida pēc formas ar noapaļotu galu. Auss pamats piepaceļas, kad vējasuns koncentrē uzmanību.
KAKLS: kakls skaidri izceļas no pleciem, garš, tievs un muskuļots, ar nedaudz izliektu augšējo līniju. Āda ir plāna un neveido pakakli.
ĶERMENIS:
Augšējā līnija: taisna, gandrīz horizontāla vai nedaudz kāpjoša no skausta līdz sēžas pauguram. Gūžas skaidri izceltas un atrodas tajā pašā augstumā vai augstāk nekā skausta augstums.
Skausts: raksturīgi izcelts.
Jostasvieta: šaura un sausa.
Krusti: nolaideni (ideāli 45o leņķī).
Krūtis: dziļas, stiepjas gandrīz līdz elkoņiem, krūšu apvidus lēnām samazinās. Krūšu priekšdaļa diezgan šaura. Ribas garas, nedaudz redzamas, viegli un vienmērīgi izliektas.
Apakšējā līnija un vēders: krūšu daļas liekums ir izteikts. Apakšējā līnija vienmērīgi kāpjoša un saplūst ar vēderu, kurš ir stipri pievilkts.
ASTE: zemu novietota, gara, plāna un sašaurinās. Klāta ar tādu pašu apmatojumu kā ķermenis, bieži ir taisni balti mati uz galiņa. Aste nokarājas ar nedaudz paceltu galu, bet tā var pacelties virs horizonta, kad suns ir satraukts.
EKSTREMITĀTES
PRIEKŠKĀJAS:
Kopējais iespaids: garas, tievas, vertikālas. Perfekti stāvošas.
Plecs: gara lāpstiņa, ar sausiem muskuļiem un tikai nedaudz ieslīpa, skatoties profilā.
Augšstilbs: lāpstiņas - pleca leņķis ļoti atvērts (apmēram 130o).
Pēdvidus: nedaudz slīps.
Priekšķepa: noapaļota, ar slaidiem, cieši sakļautiem un labi izliektiem pirkstiem. Pēdas ir pigmentētas.
PAKAĻKĀJAS:
Kopējais iespaids: garas un kalsnas kājas, skatoties no aizmugures pilnīgi paralēlas.
Ciska: gara ar sausiem, izceltiem muskuļiem. Augšstilba-ceļa leņķis ļoti atvērts (apmēram 130o).
Celis: ciskas-ceļa locītava ir ļoti atvērta ( apmēram 145o).
Pēda: pēdas pamats un pēda kalsni, bez liekajiem pirkstiem.
Pakaļķepa: noapaļota, pirksti labi izliekti, pēdu spilventiņi pigmentēti.
GAITA/KUSTĪBAS: vienmēr ļoti lokanas un enerģiskas gan kustoties solī, gan rikšojot. Galopa solis ir atsperīgs. Azavaks rada viegluma, pat elastīguma iespaidu. Kustības ir būtiska šķirnes iezīme.
ĀDA: plāna un cieši pieguļoša.
VILNA
Apmatojums: īsa, plāna un gandrīz bez vilnas uz vēdera.
KRĀSA: dzeltenīgi brūns, ar vai bez svītrojuma, ar ierobežotiem baltiem plankumiem uz kājām. Jebkuras nokrāsas ir pieņemamas, no tīras smilšukrāsas līdz tumši dzeltenbrūnam (mahagonija krāsa). Svītrām jābūt melnām, bez jebkādām citām nokrāsām. Purnu var klāt melna maska.
Baltie plankumi: baltā svītra uz galvas ir ļoti mainīga. Uz krūšu priekšdaļas baltais drīkst būt lielāku vai mazāku plankumu veidā , kuri robežojas ar kakla pamatu. Apkakle nedrīkst sniegties pāri pleciem vai aptvert kaklu no abiem sāniem. Maza, balta, samazināta izmēra atzīme uz kakla pakausī ir pieļaujama. Kā turpinājums krūšu priekšdaļai baltas atzīmes var turpināties zem krūtīm, bet jebkurā gadījumā nedrīkst iet tālāk par ribām. Ikviena no četrām kājām ir ar baltām zeķēm, vismaz ar baltu svītru uz ķepām. Ja suns ir lieliski veidots, tad baltu atzīmju trūkums uz vienas no kājām ir pieļaujams. Baltās atzīmes uz priekškājām, bieži neregulāras, nedrīkst pārsniegt elkoņus vai skart plecus. Baltās atzīmes uz pakaļkājām, bieži vien daudz regulārākas un mazāk krasas, nedrīkst sniegties tālāk par cisku. Baltas atzīmes, kuras pārādās ciskas iekšpusē tomēr nav uzskatāmas kā trūkums.
AUGUMS UN SVARS:
Augstums skaustā: suņi no 64 līdz 74 cm.
kuces: 60 - 70 cm.
2 cm robeža uz augšu vai leju no standartā noteiktā auguma ir pieļaujama.
Svars: suņi: 20 - 25 kg.
Kuces: 15 - 20 kg.
TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa veselību un labturību.
NOZĪMĪGI TRŪKUMI:
· Galva smaga, elegances trūkums.
· Resna un apaugusi aste, ļoti sagriezta aste.
· Pārāk garš ķermenis.
· Taisns sakodiens.

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:
· Agresīvs vai pārāk bailīgs.
· Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas, tiek diskvalificēts.
· Nepietiekams šķirnīgums.
· Pārāk mazas krūtis un vispārējs ekstremāls tievums.
· Nepilns sakodiens vai pārkodiens.
· Deguns, acu plaksti un lūpas nevis melnas vai tumši brūnas, bet citā krāsā.
· Gaišas vai zilas acis.
· Rožlapiņu veida ausis.
· Gūžas zemākas nekā skausts.
· Ģenētiski anatomiska deformācija (piemēram.; asimetrisks ribu savienojums ar krūšu kaulu).
· Liekie pirksti vai lieko pirkstu griešanas pēdas uz pakaļkājām.
· Asa vai pusgara vilna.
· Nestandarta vilnas krāsa (pārmēru balts, balta apkakle, svītrojums nevis melns, bet citā krāsā). Jāvairās no atšķaidītajām krāsām, tādām kā zilas, violetas.
· Ikviens suns, kurš uzrāda ķirurģiskas iejaukšanās pēdas, lai labotu vai uzlabotu estētisku vai morfoloģisku trūkumu, ir izslēdzams.
· Augums lielāks par 3 cm no standartā noteiktā.

N.B.:
* Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
* Vaislai var tikt izmantoti vienīgi funkcionāli un klīniski veseli suņi, tipiski savas šķirnes pārstāvji.
Pēdējie papildinājumi izcelti.

FCI standarts Nr. 248
IZCELSMES VALSTS: Malta
PATRONĀŽAS VALSTS: Lielbritānija.

SPĒKĀ OFICIĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS:
24.06.1987.

IZMANTOŠANA:
Uzmanīgs mednieks, medī pēc smaržas un redzes, cieši strādājot ar ausīm.

FCI KLASIFIKĀCIJA:
• 5. grupa špici un primitīvie tipi.
• 6. sadaļa Primitīvais tips.
• Bez darba pārbaudes.

KOPĒJAIS IZSKATS:
Vidēja izmēra, cēls gultnis ar tīrām līnijām. Graciozs, bet spēcīgs. Ļoti ātri ar brīvu vieglu kustību un modrīgu izteiksmi.

UZVEDĪBA/TEMPERAMENTS:
Možs, inteliģents, draudzīgs, sirsnīgs un rotaļīgs.

GALVA:
Priekšējā seja nedaudz garāka par galvaskausu. Galvaskausa augšdaļa ir paralēla priekšpusei, visa galva veido neasu ķīli, skatoties profilā un no augšas.

GALVASKAUSS:
• Galvaskauss: garš, tievs un labi noslīpēts.
• Stop: tikai nedaudz.

PURNS:
• Deguns: tikai miesas krāsā, sajaucoties ar apmatojumu.
• Žokļi/zobi: spēcīgi žokļi ar spēcīgiem zobiem. Šķērveida sakodiens, ti, augšējie zobi cieši pārklājas ar apakšējiem zobiem un atrodas taisni pret žokļiem.

ACIS:
dzintara krāsā, sajaucas ar apmatojumu; ovāls, vidēji dziļš, ar asu, inteliģentu izteiksmi.

AUSIS:
Vidēji augstu novietotas; možā stāvoklī nēsā stāvus, bet ļoti kustīgs; pamatnē plats, smalks un liels.

KAKLS:
Gars, tievs, muskuļots un nedaudz izliekts. Tīra rīkles līnija.

ĶERMENIS:
elastīgs ar gandrīz taisnu augšējo līniju. Ķermeņa garums no krūšu kaula līdz skaustam nedaudz garāks par augstumu skaustā.
• Krusts: neliels slīpums uz leju no krusta līdz astes saknei.
• Krūtis: dziļas, stiepjas līdz elkoņa punktam. Ribas labi izliektas.
• Pasvītra un vēders: mērens piegriezums.

ASTE:
Vidēji nostiprināta, pie pamatnes diezgan bieza un konusveida (pātagai līdzīga), miera stāvoklī sniedzas tieši zem cīpslas punkta. Nesta augstu un izliekta, kad suns ir darbībā. Aste nedrīkst būt iespiesta starp kājām. Spirālveida aste nav vēlama.

PRIEKŠKĀJAS:
• Kopējais izskats: Priekškājas taisnas un paralēlas.
• Pleci: spēcīgi, gari un labi atlaisti.
• Elkonis: labi ievilkts.
• Krūšu daļa: spēcīga
• Priekšpēdas: spēcīga, labi salocīta un stingra, negriežas ne iekšā, ne ārā. Ķepas labi polsterētas. Var noņemt augšējos nagus.

PAKAĻKĀJAS:
• Kopējais izskats: spēcīga un muskuļota. Ekstremitātes paralēlas, skatoties no aizmugures.
• Stilbs: mērens apakšstilba izliekums.
• Otrais augšstilbs: labi attīstīts.
• Pakaļpēdas: spēcīgas, labi salocītas un stingras, negriežas ne uz iekšu, ne uz āru. Ķepas labi polsterētas. Var noņemt augšējos nagus.

GAITA/KUSTĪBAS:
Brīvas un plūstošas; galva tiek turēta diezgan augstu, un sunim ir labi jānosedz zeme bez redzamas piepūles. Kājām un pēdām jāpārvietojas vienā līnijā ar ķermeni; jebkāda tendence mest kājas uz sāniem vai augsta soļa «hackney» darbība ir ļoti nevēlama.

VILNA:
• Apmatojums: īss un spīdīgs, sākot no smalkiem un tuvu līdz nedaudz asiem; nav spalvu.
• Krāsa: dzeltenbrūns vai piesātināts iedegums ar baltiem marķējumiem atļauts šādi:
ļoti vēlams balts astes gals. Balts uz krūtīm (saukts par "zvaigzni"). Balts uz pirkstiem. Pieļaujams tievs balts spīdums uz sejas viduslīnijas. Plankumains vai balts, izņemot iepriekš minēto, nevēlams.

AUGSTUMS:
• Suņi: ideāli 56 cm (22-25 collas = 56-63,5 cm).
• Kuces: ideālā gadījumā 53 cm (21-24 collas = 53-61 cm).

TRŪKUMI: Jebkāda novirze no iepriekšminētajiem punktiem ir jāuzskata par kļūdu, un kļūdas nopietnībai ir jābūt precīzi proporcionālai tās pakāpei un ietekmei uz suņa veselību un labklājību.

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:
• Agresīvi vai pārāk kautrīgi suņi.
• Jebkurš suns, kam skaidri redzamas fiziskas vai uzvedības novirzes.

NB:
• Tēviņiem jābūt diviem šķietami normāliem sēkliniekiem, kas pilnībā nolaidušies sēkliniekos.
• Audzēšanai drīkst izmantot tikai funkcionāli un klīniski veselus suņus ar šķirnei raksturīgu uzbūvi.

FCI standarts Nr. 158
IZCELSMES VALSTS: Lielbritānija
ORIĢINĀLĀ DERĪGĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 13.10.2010.
PIELIETOJUMS: vējasuns.
FCI KLASIFIKĀCIJA: 10.grupa - vējasuņi
3.sekcija - īsspalvaini vējasuņi.
Bez darba spēju pārbaudes.
ĪSS VĒSTURISKS APSKATS: eksperti, lai gan nezināmi, uzskata, ka greihaunda pirmsākumi varētu būt meklējami Vidējos Austrumos. Greihaundiem līdzīgu suņu attēli tika atrasti Senās Ēģiptes apbedījumu, kuri datēti ar 4 g.t. pirms mūsu ēras, sienu zīmējumos. Neskatoties uz šo suņu izplatību gadu gaitā visā Eiropā, tā bija Lielbritānija, kura izveidoja šķirnes standartu. Tā saucamo vējasuņu vai suņu, kuri medī ar skatu, ne ožu, prototips ir labi zināms daudziem cilvēkiem. Kursinga dzinējs, kurš medī dzīvu zaķi, tas ir iemesls, kādēļ tika izveidots sacīkšu greihaunds, kuru ātrumā pārspēj vien gepards. Viens sacīkšu greihaunds bija attīstījis 45 km stundā.
KOPĒJAIS RAKSTUROJUMS: Spēcīgi veidots, krietns, ar lieliskām proporcijām, muskuļu spēku un simetrisku uzbūvi; ar garu galvu un kaklu, ar kustīgiem, nolaideniem pleciem, dziļām krūtīm, apjomīgu ķermeni, viegli izliektu jostasvietu, spēcīgām, stabilām kājām un ķepām, lokanām ekstremitātēm, kuras noteiktā līmenī pasvītro viņa izcilo apveidu un kvalitāti.
UZVEDĪBA/ TEMPERAMENTS: piemīt ievērojama izturība un stiprums. Inteliģents, pacietīgs, mīlošs un pat rūdīts.
GALVA: gara, diezgan plata.
GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: plakans.
Pāreja: niecīga.
PURNA DAĻA:
Purns: žokļi spēcīgi un skaidri izteikti.
Žokļi/ zobi: žokļi spēcīgi, ar perfektu, regulāru un pilnu šķērveida sakodienu, proti, augšējie zobi cieši pārklāj apakšējos un ir taisni izvietoti žokļos.
Acis: spožas, ar inteliģentu izteiksmi, ovālas un slīpi novietotas. Vēlamas tumšas acis.
Ausis: mazas, rožlapiņu veida, smalkas tekstūras.
KAKLS: garš un muskuļots, eleganti izliekts, labi saplūst ar kaklu.
ĶERMENIS:
Mugura: diezgan gara, plata un stūraina.
Jostasvieta: spēcīga, viegli izliekta.
Krūtis: dziļas un apjomīgas, nodrošinot pietiekami atbilstošu vietu sirdij. Ribas dziļas, pietiekami labi izliektas un savērstas uz aizmuguri.
Apakšējā līnija un vēders: sāni labi piepacelti.
ASTE: gara, diezgan zemu novietota, spēcīga pie astes saknes, sašaurinās virzienā uz galu, turēta tiek zemu, nedaudz izliekta.
EKSTREMITĀTES
PRIEKŠKĀJAS:
Kopējais iespaids: elkoņiem, pēdvidiem un pirkstiem nav tieksmes nedz sagriezties, nedz izgriezties.
Plecs: slīps, labi savērsts uz aizmuguri, muskuļots bez ne smagnējs, šaurs, ar skaidri izteiktu augšdaļu.
Elkonis: brīvs un labi novietots zem (augš)pleciem.
Apakšplecs: priekškājas garas un taisnas, ar blīviem un kvalitatīviem kauliem.
Pēdvidus: mēreni garš, viegli atsperīgs.
Priekšķepa: mēreni gara, ar cieši sakļautiem, lokaniem pirkstiem un stingrām pēdām.
PAKAĻKĀJAS:
Kopējais iespaids: ķermeņa un pakaļkāju pietiekami plašās proporcijas un labais veidojums ļauj stabili stāvēt uz zemes stājā.
Ciska un apakšciska: plata un muskuļota, demonstrē lielu dzinējspēku.
Celis: pietiekami izteikts.
Pakaļķepas pēdvidus: lecamā locītava labi izteikta, nav nedz savērsta, nedz izvērsta.
Pakaļķepa: mēreni gara, ar cieši sakļautiem, lokaniem pirkstiem un stingrām pēdām.
GAITA/KUSTĪBAS: taisnvirziena, piezemētas, ar brīvam solim ļaujot skart zemi liela ātruma laikā. Pakaļkājas labi kustas zem ķermeņa attīstot lielu dzinējspēku.
VILNA
Apmatojums: plāns un cieši pieguļošs.
KRĀSA: melna, balta, sarkana, zila, dzeltenbrūna, rūsgana, svītrota vai ikviena no minētajām krāsām salikumā ar baltu.
AUGUMS UN SVARS:
Augstums skaustā: suņi no 71 līdz 76 cm.
kuces: 68 - 71 cm.
TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa veselību un labturību.
DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:
· Agresīvs vai pārāk bailīgs.
· Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas, tiek diskvalificēts.

N.B.:
* Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
* Vaislai var tikt izmantoti vienīgi funkcionāli un klīniski veseli suņi, tipiski savas šķirnes pārstāvji.
Pēdējie papildinājumi izcelti.

FCI standarts Nr. 89

IBIZAS PODENKO  

IZCELSMES VALSTS: Spānija (Baleāru salas).  

SPĒKĀ ESOŠĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 26.05.1982.  

PIELIETOJUMS: Ibizas Podenko visbiežāk izmanto trušu medībām gan dienā, gan  naktī, nepielietojot ieročus. Pateicoties viņa īpaši attīstītajai ožai, kura kopā ar dzirdi,  kuru viņš izmanto vairāk kā redzi, viņš saož un iztrenc no alām trušus pat biezi  apaugušā reljefā. Veikls un apķērīgs, viņš tver savu medījumu ātri, īpaši, kad dara to  kopā ar citiem suņiem. Kad viens no suņiem uzrāda medījumu, viņu aplenc pārējie,  kuri ietur zināmu distanci un stāv nogaidot. Viņi rej tikai redzot vai dzirdot  medījumu  un aplencot. Gan norādot, gan noķerot medījumu, abos gadījumos suns ātri luncina  asti, bet viegli atslēdzas  no gaidīšanas attieksmes. Ibizas Podenko tiek izmantoti arī  zaķu un lielo zvēru medībām. Viņš ir labs medību suns. Ar dažiem izņēmumiem tikai  kuces tiek izmantotas mednieku bara veidošanai, maksimāli tiek iesaistīts tikai viens  suns, tāpēc, ka pēdējais nestrādā medībās kopā ar citiem suņiem un ķildojas. Kad  medību bars ir noķēris dažus tūkstošus trušu, kas var notikt ar šo šķirni, tad daži suņi  no  konkrētā mednieku bara vairāk nevēlas turpināt medības līdz viņiem tiks dota  iespēja krietni atpūsties. Spāņu izteiciens „enconillarse” (doties atpūtā) raksturo šo  īpatnību.  FCI 

KLASIFIKĀCIJA:  5.grupa: špici un primitīvo šķirņu suņi   7. apakšgrupa: primitīvā tipa medību suņi  Bez darba spēju pārbaudes.  

ĪSS, VĒSTURISKS RAKSTUROJUMS: šķirne cēlusies Maljorkas Baleāru salās,  Ibizā, Minorkā un Formenterā, kur to zina ar oriģinālo vārdu „Ca Eivissec”.   Šķirne ir arī plaši izplatīta Katalonijā, Valensijas apkārtnē, Rusiljonā un Provensā, kur  to  pazina kā maljorkieti, harnello, maljorkāni, čarnegu, čarnegi un Baleāru suni.  Iespējams suņi nonāca salās pateicoties feniķiešiem, kartēziešiem un galu galā  romiešiem.   Suns ir tipisks primitīvs un robusts pārstāvis vienai no vecākajām, vēl līdz šodienai  eksistējošām šķirnēm. Suņu zīmējumi tika atrasti faraonu apbedījumos un muzeju  eksponātos, kas ļāva pamatot šo suņu eksistenci jau 3400 gadus pirms Kristus  dzimšanas.  

NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS: attālums no deguna gala līdz acīm ir vienāds ar  attālumu no acīm līdz pakauša kaulam.  

GALVA: kopumā skatoties, tā ir gara, smalki veidota un izskatās kā nogriezts konuss  pamata tuvumā, pilnīgi sausa, drīzāk maza salīdzinot ar suņa ķermeni.  

GALVASKAUSA DAĻA:   Galvaskauss: garš un plakans (dolihocefālisks). Pakauša paugurs ir izteikts. Piere  gludi veidota un plakana.   Pāreja:  gandrīz nemanāma.  

PURNA DAĻA:  Deguns: degungala āda ir miesas krāsā. Nāsis atvērtas. Purna muguriņa viegli izliekta.  Purns: purna muguriņa un deguns izvirzās pāri apakšžoklim; smalki veidots, garš un  vilnai atbilstošā miesas krāsā.  Lūpas: plānas, cieši nostieptas, miesas krāsā.  Zobi: perfekts, ciešs sakodiens, šķērveida sakodiens, balti un līdzeni zobi.  Acis: slīpas, mazas, gaišā dzintarkrāsā, kas atgādina karameles krāsu. Dzintarkrāsa  var būt spilgtāka vai mazāk intensīva, tas atkarīgs no vilnas krāsas. Bez šķietama  cēluma, acu izteiksme pauž inteliģenci, bet arī bažas un neuzticēšanos.  Ausis: vienmēr stīvas, ļoti kustīgas. Savērstas uz priekšu vai sāniem horizontālā  līmenī vai tiek turētas atpakaļ. Saspicētas, kad suns ir uzbudināts. Ausu centra  novietojums ir acu līmenī.   Ausu forma ir pagarināts rombs, kurš ir saīsināts par vienu trešdaļu no tā garās  diagonāles. Tās ir plānas, bez apauguma atvērtajā iekšpusē; vidēji lielas, bez  pārspīlējuma.  

KAKLS: ļoti kalsns, gan augšējā, gan apakšējā daļā. Tā garums ir ceturtdaļa no  ķermeņa garuma, viegli izliekts un muskuļots. Āda ir stingra, gluda, bez pakakles.  Parasti vilna ir garāka un biezāka uz kakla pamatnes nekā uz ķermeņa, īpaši  gludspalvainajai varietātei.  

ĶERMENIS: skatoties kopumā. ķermenis ir simetrisks, nedaudz izliekts un vidēji,  vienmērīgi proporcionāls, kompakts un mazliet garāks par augstumu skaustā, bez  precīzi noteiktām atšķirībām.  Skausts: labi izteikts, augsts, kalsns un garš.  Mugura: gara, taisna un lokana. Spēcīgiem, taču plakaniem muskuļiem.  Jostas vieta: izliekta, vidēji plata, stingra un spēcīga.  Krusti: stingri nolaideni, ar redzamu kaulu uzbūvi, rādot ļoti stiprus, cietus muskuļus.   Krūtis: dziļas, šauras un garas, bet nesniedzas līdz elkoņiem. Krūšu priekšdaļa  nosmailināta un izvirzīta. Plakanas ribas.  Apakšējā līnija un vēders: pievilkts, be ne pār mēru.  

ASTE: zemu novietota; uz tās jābūt dažiem garākiem un rupjākiem, nedaudz  atstāvošiem vilnas matiem (līdzīgiem vārpu akotiem), kas stiepjas virzienā uz galu,  aste ir gara. Kad asti izver caur kājām, tai jāsniedzas līdz mugurkaulam. Mazliet  resnāka pie saknes, pakāpeniski sašaurinās virzienā uz galu. Dabiski nokarena miera  stāvoklī; kustībā tur sirpja formā, vairāk vai mazāk izliektu. Vēlams, lai asti neturētu  paceltu vai sagrieztu uz muguras.  

KĀJAS  PRIEKŠKĀJAS: vertikālas, īpaši spēcīgas, garas ekstremitātes  sniedz priekšstatu par  slaidu, ātru, tomēr stipru dzīvnieku.   Lāpstiņas: lāpstiņas nolaidenas, spēcīgas un brīvi kustīgas.  Plecs: ļoti garš, taisns, spēcīgs un ļoti cieši piekļauts ķermenim.  Elkonis: plats, novietots pietiekami atstatu no ķermeņa, paralēls ķermeņa vidējai  līnijai, taču nekad nav vaļīgs.  Apakšplecs: paplatinās pēdvidus virzienā.  Pēdvidus: spēcīgs, stingrs, plats un izteikti taisns.  Priekšķepas: gandrīz zaķa ķepa. Pirksti gari un cieši sakļauti. Biezs apaugums starp  pirkstiem, nagi ir ļoti stipri un parasti balti, šad un tad  krāsa saskaņojas ar  apmatojumu. Spilventiņi ļoti cieti.  

PAKAĻKĀJAS: vertikālas, ar gariem, stipriem, plakaniem muskuļiem.   Lecamās locītavas: ar izteiktu leņķi, platas, zemu novietotas, vertikālas, nav nedz   izvērstas, nedz savērstas.  Pakaļējā ķepa: gandrīz zaķa ķepa. Pirksti gari un cieši sakļauti. Biezs apaugums starp  pirkstiem, nagi ir ļoti stipri un parasti balti, šad un tad  krāsa saskaņojas ar  apmatojumu. Spilventiņi ļoti cieti.  

GAITA/KUSTĪBAS: priekšroka tiek dota nosacītiem rikšiem. Galops ir ļoti ātrs un  rada izteiktas veiklības iespaidu.  

ĀDA: stingra, cieši pieguļ ķermenim; sarkanīgs pigments, var būt cita krāsa, ja vilnas  krāsa ir atšķirīga.  

APMATOJUMS:   Vilna: gludi, asi vai gari mati.  

 Gludiem matiem nav jābūt zīdainiem, bet stingriem un mirdzošiem.  

 Asās vilnas matiem jābūt  cietiem un ļoti bieziem, tomēr nedaudz īsākiem uz  galvas un ausīm un tomēr nedaudz  garākiem uz ciskām un astes apakšā.  

Augstu vērtējama bārda. Garie mati ir mīkstāki un tiem jābūt vismaz 5 cm  gariem. Galva ir ļoti biezi apaugusi.  Krāsa: priekšroka dodama baltai ar sarkanu vai viendabīgi baltai vai sarkanai.   Dzeltenīgi brūna krāsa ir pieļaujama, ja suns ir īpaši labs šķirnes pārstāvis;  gludspalvainajās varietātēs tomēr šī krāsa nav pieļaujama.  

AUGSTUMS UN SVARS:  Augstums skaustā:   suņi 66 - 72 cm.   kuces: 60 – 67 cm.   Bez pārmērīgas stingrības suņi, kuru augums ir tuvs ieteicamajam, ir pieņemami, ja  nodrošināts proporcionālisms un estētiskums.  

TRŪKUMI:  Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura  nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa veselību  un labturību.  

NOPIETNI TRŪKUMI:   

 Īsa un plata galva. 

 Pāreja stingri iezīmēta.  

 Premolāra trūkums.  

 Nokarenas ausis.  

 Mucveida ribas.  

 Izvērsti elkoņi.  

 Govs kājas  

 Izvērstas ķepas.  

 Kāju un pēdu krustošanās kustībā,  

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:  

 Agresīvs vai pārāk bikls.  

 Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas.   

 Galvaskausa forma atgādina kāpnes (galvaskausa daļa ir pārāk augsta  salīdzinot ar purna muguriņu).  

 Brūns pigments vai melni punkti uz deguna ādas.  

 Ikviena prognātisma forma.  

 Plakstiņi un lūpas: sarkanīgi brūnas.  

 Acīmredzams krustojums ar „Galgo” vai kādu citu vēja suni.  

 Salocītas ausis.  

 Tumšas acis 

  Plati krusti  

 Niecīgi izteikta krūšu priekšdaļa.  

 Plati novietotas priekškājas.  

 Noapaļotas un platas ciskas ar redzamām vēnām.  

N.B.   * Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri  pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.  * Vaislai izmantojami tikai funkcionali un klīniski veseli suņi, kuri atbilst sķirnes  tipam.

FCI standarts Nr. 193
IZCELSMES VALSTS: Krievija
ORIĢINĀLĀ DERĪGĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 25.10.2006.
PIELIETOJUMS: medību vējasuns, dzīvniekus ķerošs un dzenošs dzinējsuns.
FCI KLASIFIKĀCIJA: 10.grupa - vējasuņi
1.sekcija - garspalvaini vai bārkstaini vējasuņi.
Bez darba spēju pārbaudes.
ĪSS VĒSTURISKS APSKATS: Krievu kurts ir bijis neatņemama krievu nacionālās kultūras un vēstures sastāvdaļa 9 gadsimtu gaitā. 11.gadsimta Franču hronikā minēts, ka 3 vēja suņi pavadījuši Kijevas kņaza meitu Annu Jaroslavnu, kad tā ieradusies Francijā, lai kļūtu par karaļa Anrī I sievu. Suņu īpašnieku un audzētāju vidū bijuši daudzi slaveni cilvēki, ieskaitot carus un dzejniekus: Ivans Bargais, Pēteris Lielais, Nikolajs II, Puškins, Turgeņevs. Liela nozīme bija slavenās audzētavas „Peršinskaja ohota” izveidošanai, ko radīja visiem zināmie audzētāji lielkņazs Nikolajs Nikolajevičs un Dimitrijs Valtsevs. Kopš 19.gadsimta beigām krievu kurts ir redzams lielākajās Eiropas un Amerikas audzētavās.
KOPĒJAIS RAKSTUROJUMS: aristokrātiska izskata suns, liela auguma, ar kalsnu un tajā pat laikā robustu uzbūvi, ļoti nedaudz pagarinātu ķermeni. Kuces ir pa lielākai daļai garākas nekā suņi. Spēcīga, bet ne masīva kaulu uzbūve. Kauli ir diezgan plakani. Muskuļi liesi, labi veidoti, īpaši uz ciskām, bet neredzami. Formu harmoniskums un kustības ir visnozīmīgākās.
NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS:
· Suņiem augstums skaustā ir vienāds vai tik tikko pārsniedz attālumu no augstākā punkta krustos pret zemi.
· Kucēm šie augstumi ir vienādi.
· Augstums skaustā ir mazliet mazāks par ķermeņa garumu.
· Krūšu dziļums ir aptuveni vienāds ar pusi no augstuma skaustā.
· Purna garums, mērot no pārejas līdz deguna galam, ir aptuveni vienāds vai nedaudz lielāks par garumu no pakauša kaula līdz pārejai.

UZVEDĪBA/ TEMPERAMENTS: savā ikdienas dzīvē krievu kurtam ir kluss un līdzsvarots raksturs. Ieraugot medījumu, viņš pēkšņi kļūst satraukts. Viņam ir asa redze, iespēja redzēt ļoti tālu. Viņa reakcija ir strauja.
GALVA: skatoties no augšas kā arī sāniem kalsnēja, gara, šaura, aristokrātiska. Skatoties profilā galvaskauss un purns veido garu, nedaudz izliektu līniju, purna centrālās ass līnija ir taisna vai nedaudz ieslīpa virzienā uz labi izteiktu pakauša pauguru. Galva ir tik eleganta un kalsna, ka cauri ādai redzamas galvenās vēnas.
GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: šaurs; skatoties no augšas iegarens, kas pāriet ovālā; skatoties profilā - gandrīz plakans.
Pāreja: tikai ļoti viegli izteikta.
PURNA DAĻA:
Deguns: liels, kustīgs, ievērojami izteiktāks salīdzinot ar apakšžokli.
Purna augšdaļa: gara, aizpildīta visā garumā. Viegli izliekta deguna tuvumā.
Purns: Purna garums, mērot no pārejas līdz deguna galam, ir aptuveni vienāds vai nedaudz lielāks par garumu no pakauša kaula līdz pārejai.
Lūpas: plānas, tīras, labi piekļautas. Acu plaksti, lūpas un deguns ir melni neatkarīgi no tā, kādā krāsā ir suņa vilna.
Žokļi/ zobi: spēcīgs apakšžoklis. Zobi ir balti, spēcīgi; šķērveida vai taisnais sakodiens.
Acis: lielas, ļoti viegli izvelbtas, izteiksmīgas, tumšā riekstu vai tumši brūnā krāsā, mandeļveidīgas, bet ne spraugveidīgas, slīpi novietotas.
Ausis: mazas, plānas, kustīgas, novietotas virs acu līmeņa un vērstas atpakaļ, sasniedz gandrīz kakla pamatni, kad suns nav satraukts. Ausu gali atrodas tuvu viens otram vai vērsti uz leju gar kaklu un piekļaujas tam. Kad suns ir satraukts, tad ausis tiek turētas augstāk un gar malām vai savērstas uz priekšu; dažreiz viena vai abas ausis var saspicēties kā zirgam.
KAKLS: garš, tīrs, no sāniem plakanisks, muskuļots, viegli izliekts, nekad netiek augstu turēts.
ĶERMENIS:
Skausts: nav izteikts.
Mugura: plata, muskuļota, vingra, veido ar jostas vietu un krustiem izliektu līniju, kas ir vairāk izteikta suņiem. Izliektās līnijas augstākais punkts atrodas taisni priekšā jostasvietas vidum vai jostas vietas 1.vai 2.mugurkaula skriemeļa rajonā.
Jostasvieta: gara, izteikta, muskuļota, mēreni plata.
Krusti: gari, plati, viegli nolaideni. Krustu platums starp diviem gūžas pauguriem nedrīkst būt mazāks par 8 cm.
Krūtis: šķērsgriezumā ovālas, nav šauras, tomēr ne platākas par krustiem, dziļas, ar labi attīstītu garumu, ietilpīgas, stiepjas gandrīz līdz elkoņa līmenim. Lāpstiņu rajonā plakanākas, krūtis kļūst platākas viltus ribu virzienā, kuras ir īsas; skatoties profilā tas veido izmaiņas slīpumā. Ribas ir garas, viegli izteiktas. Krūšu priekšdaļa ir viegli izteikta salīdzinājumā ar lāpstiņas - augšpleca locītavu.
Vēders: labi piepacelts, apakšējā līnija krasi paceļas uz vēdera.
ASTE: sirpja vai zobenveida, zemu novietota, tieva, gara. Izvilktai starp pakaļkājām tai jāsniedzas līdz sēžas pauguriem, klāta ar bagātīgu apmatojumu. Kad suns stāv dabiski, aste ir nolaista. Kustībā aste ir pacelta, bet ne augstāk par muguras līniju.
EKSTREMITĀTES
PRIEKŠKĀJAS:
Kopējais iespaids: priekškājas ir tīras, muskuļotas, skatoties no priekšas pilnīgi taisnas un paralēlas. Priekškāju augstums no elkoņa līdz zemei ir vienāds vai nedaudz lielāks par pusi no augstuma skaustā.
Plecs: lāpstiņas ir garas un slīpas.
Augšplecs: mēreni slīps, tā garums nedaudz pārsniedz lāpstiņas garumu. Lāpstiņas- pleca leņķis labi izteikts.
Elkonis: paralēlās plaknēs ar ķermeņa vidējo plakni.
Apakšplecs: tīrs, garš, šķērsgriezumā ovāls; skatoties no priekšas - šaurs, skatoties profilā - plats.
Pēdvidus: viegli ieslīps attiecībā pret pamatu.
PAKAĻKĀJAS:
Kopējais iespaids: skatoties no aizmugures: taisnas, paralēlas, nedaudz platāk novietotas par priekškājām. Kad suns stāv dabiski, tad vertikāli krītošajai līnijai no sēžas paugura jāšķērso lecamās locītavas centru un papēdi.
Ciska : labi muskuļota, gara, slīpi novietota.
Apakšciska: gara, muskuļota, slīpi novietota. Augšstilba un apakšstilba locītavas labi izteiktas, platas, tīras; leņķiem jābūt labi iezīmētiem.
Pakaļķepas pēdvidus: nav garš, gandrīz vertikāli novietots. Visas locītavas ar izteiktiem leņķiem.
Ķepa: kalsna, šaura, pagarināta ovālā veidā (saukta „zaķa ķepa”); pirksti izliekti, cieši sakļauti, nagi gari, stipri, pieskaras pamatam.
GAITA/KUSTĪBAS: ja suns nemedī, tad tipiska krievu kurta kustība ir plats riksis, viegla, ļoti elastīga un piepacelta gaita; kad suns medī, tad enerģisks galops ir ārkārtīgi ātrs, ar ļoti gariem lēcieniem.
ĀDA : pieguļoša un elastīga.
VILNA
APMATOJUMS: zīdains, mīksts un elastīgs, viļņots vai īsas sprogas veidojošs, bet nekad smalki, cieši sprogots. Uz galvas, ausīm un kājām vilnas mati ir satīnveida (zīidaini, bet smagāki), īsi, cieši pieguļoši. Uz ķermeņa vilna ir diezgan gara, viļņota, lāpstiņu un krustu rajonā mati veido smalkākas sprogas; uz ribām un ciskām vilna ir īsāka. Vilnas mati, kuri veido bārkstis, „bikses” un astes apmatojumu, ir garāki. Vilna uz kakla ir bieza un bagātīga.
KRĀSA: visu krāsu salikumi, bet nekad nav ar zilu, brūnu (šokolādes) krāsu vai šo krāsu atvasinātos toņos.
Var būt vienkrāsaini vai salikumā ar baltu. Bārkstis, „bikses” un apmatojums uz astes vienmēr gaišāks kā pamatkrāsa. Suņiem, kuru ķermenis pārklāts ar vienu krāsu, ir tipiska melna maska.
AUGUMS:
Vēlamais augstums skaustā: suņi no 75 līdz 85 cm.
kuces: 68 - 78 cm.
Suņiem augstums skaustā ir vienāds vai tik tikko pārsniedz attālumu no augstākā punkta krustos pret zemi. Kucēm šie augstumi ir vienādi. Pieņemami lielāka auguma suņi, ja saglabāta tipiskā morfoloģija.
TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa veselību un labturību, īpaši:
Zobi:
· Mazi, nenormāli nodiluši zobi. Viena PM2 trūkums.
· PM1 un M3 netiek ņemts vērā.

Krāsa:
· Tādas pašas kā pamatkrāsa ēnoti plankumi.

NOZĪMĪGI TRŪKUMI:
Kopējais iespaids:
· Smagnējs iespaids; īss rumpis.
· Smagi, apaļi kauli.

Galva:
· Mitra
· Strupjš purns.
· Ļoti izteikta pāreja.
· Ļoti izteikti uzacu loki.
· Neizteikts pakauša kauls.

Zobi: Viena PM3, viena PM4 (apakšžoklī), viena M1 (apakšžoklī), viena M2 trūkums.
Acis: dziļi novietotas, dzeltenas vai gaišas, spraugveida acis (pārāk šauras plakstiņu malas); redzams trešais plakstiņš.
Ausis: biezas, raupjas, ar noapaļotiem galiem.
Kakls: pakakles klātbūtne.
Mugura: ieliekta; taisna mugura suņiem.
Krusti: zoss rumpis.
Vēders: nokarens, pārmērīgi pievilkts.
Aste: raupja, kustībā nokarājas.
Priekškājas:
· Lāpstiņas- pleca locītava pārāk atvērta (taisns plecs)
· Elkoņi savērsti vai izvērsti.
· Augšplecs: šķērsgriezumā apaļš. Jebkura novirze augšplecā.
· Izvērsta karpālā locītava.
· Vājš pēdvidus.

Pakaļkājas:
· Pārāk izteiktas vai pārāk iztaisnotas locītavas.
· Satuvinātas vai izvērstas lecamās locītavas.

Ķepa:
· Tieksme uz platu, apaļu, biezu ķepu; kaķa ķepa; plakana ķepa; izplesti pirksti.

Vilna:
· Krāsa: citas krāsas nekā pamatkrāsas ēnoti plankumi uz ķermeņa.

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:
· Agresīvs vai pārāk bailīgs.
· Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas, tiek diskvalificēts.

Zobi:
* Nepilns sakodiens vai pārkodiens.
* Šķība mute.
* Viena griezēja, viena ilkņa, viena pamatzoba (PM4 - augšžoklī, M1 - apakšžoklī) trūkums, vairāk kā 4 zobu (jebkuru četru) trūkums.
* Kļūdains viena vai abu ilkņu novietojums apakšžoklī, kuri bojā smaganas, kad mute ir aizvērta.
Acis:
* Caurspīdīgas acis
Aste:
* Spirālveida aste, lauzta aste (saauguši skriemeļi) , apgriezta, pat daļēji, aste.
Pakaļkājas:
* Lieko pirkstu klātbūtne.
Krāsa:
Brūna (šokolādes), zila.
N.B.:
* Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
* Vaislai var tikt izmantoti vienīgi funkcionāli un klīniski veseli suņi, tipiski savas šķirnes pārstāvji.
Pēdējie papildinājumi izcelti.

FCI standarts Nr. 200
IZCELSMES VALSTS: Itālija
ORIĢINĀLĀ DERĪGĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 13.10.2010.
PIELIETOJUMS: suns domāts skriešanas sacensībām.
FCI KLASIFIKĀCIJA: 10.grupa - vējasuņi
3.sekcija - īsspalvaini vējasuņi.
Bez darba spēju pārbaudes.
ĪSS VĒSTURISKS APSKATS: mazais itāļu greihaunds ir veidojies no maza izmēra vēja suņiem, kuri eksistēja jau senajā Ēģiptē faraonu galmos. Šķērsojot Lakoniju (Grieķiju), ko apliecina daudzie suņu attēli uz vāzēm un podiem, šķirne nonāca Itālijā 5.gadu simteņa sākumā pirms Kristus dzimšanas. Lielākais šķirnes uzplaukuma laiks saistīts ar renesanses laikmeta augstdzimušo galmiem. Nereti itāļu greihaundi ir attēloti ievērojamāko itāļu un ārzemju gleznotāju darbos.
KOPĒJAIS RAKSTUROJUMS: suņa ķermenis ,vājš pēc ārējā izskata, iekļaujas kvadrātā. Neskatoties uz mazo augumu, levrete pilnībā atbilst miniatūram vēja sunim kā izsmalcinātības un elegances prototips. Var tikt uzskatīta kā oriģinalitātes un grācijas paraugs.
SVARĪGĀKĀS PROPORCIJAS: ķermeņa garums ir vienāds ar vai nedaudz mazāks par augstumu skaustā. Galvaskausa garums ir vienāds ar pusi no galvas garuma. Galvas garumam jāsasniedz 40% no augstuma skaustā.
UZVEDĪBA/ TEMPERAMENTS: dzīvīgs, maigs, paklausīgs.
GALVA: pagarināta un šaura.
GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: plakans, galvaskausa augšējā ass un purns ir paralēli. Galvaskausa garums ir vienāds ar pusi no galvas garuma. Galvaskausa sānu malas nedaudz noapaļotas. Zem acīm labi noslīpēts. Galvas muskuļi nav smagnēji. Izteikti uzacu kauli. Pakauša paugurs nav izteikts. Vidus rieva tikai viegli izteikta.
Pāreja: Pieres-deguna rieva vāji izteikta.
PURNA DAĻA:
Deguns: tumšā krāsā, priekšroka dodama melnas krāsas degunam ar labi atvērtām nāsīm.
Purns: sašaurinās virzienā uz galu.
Lūpas: plānas un nostieptas, lūpu malas ļoti tumši pigmentētas.
Žokļi/Zobi: iegareni žokļi ar labi izlīdzinātiem priekšzobiem vainaga formā, spēcīgi salīdzinājumā ar suņa lielumu. Zobi veseli un komplektā, plati novietoti žokļos; šķērveida sakodiens.
Vaigi: kalsnēji.
Acis: lielas, ieapaļas un izteiksmīgas, vērstas uz priekšu, nedz iekritušas, nedz izvelbtas. Ar tumšu varavīksneni, acu plaksti pigmentēti.
Ausis: ļoti augstu novietotas, mazas, ar smalkiem skrimšļiem, pašas par sevi salocītas un labi atvirzītas atpakaļ uz pakausi un kakla augšējo daļu. Kad suns ir uzmanīgs, tad auss pamatne piepaceļas un auss daivai ir tendence pacelties sāniski attiecībā pret horizontu, tādas ausis ir pazīstamas kā „lidojošās” vai „propellera” ausis.
KAKLS: pakauša daļa ir viegli izliekta un lauzta skausta virzienā. Rīkles līnija ir viegli izliekta. Kakla garums ir vienāds ar galvas garumu. Kakls ir nošķelta konusa formā, labi muskuļots. Āda nostiepta, bez pakakles.
ĶERMENIS: tā garums ir vienāds ar vai nedaudz mazāks par augstumu skaustā.
Augšējā līnija: profilā taisna ar vieglu liekumu mugura-jostas rajonā. Jostas līkne harmoniski saplūst ar ķermeni.
Skausts: pietiekami labi izteikts, ciešs novietojums starp pleciem.
Mugura: taisna, muskuļota.
Krusti: ļoti nolaideni,plati un muskuļoti.
Krūtis: šauras, spēcīgas, bet eleganti veidotas ar viegli izliektām ribām. Dziļas, stiepjas līdz pat elkoņiem.
Apakšējā līnija un vēders: diezgan īsā krūšu kaula arka ir izteikta un paceļas līgani vēdera virzienā.
ASTE: zemu novietota, tieva pat pie pamatnes, sašaurinās virzienā uz galu. Tā tiek turēta zemu un pirmajā garuma pusē taisna, otrajā daļā ieliekta. Iztaisnota tā sniedzas līdz lecamajai locītavai. Klāta ar īsu vilnu.
EKSTREMITĀTES
PRIEKŠKĀJAS:
Kopējais iespaids: visā garumā taisnas un vertikālas, ar liesiem muskuļiem.
Lāpstiņa : ļoti viegli ieslīpa ar labi veidotiem, gariem, liesiem un izteiktiem muskuļiem.
Plecs: Ar ļoti atvērtu pleca-lāpstiņas leņķi, kurš paralēls ķermeņa viduslīnijai. Plecs ir nedaudz garāks par lāpstiņu.
Elkoņi: nedz izvērsti, nedz savērsti.
Apakšplecs: taisns. Ar smalkiem kauliem, plakans un kalsns. Perfektā vertikālā stāvoklī kā no priekšas, tā no sāniem. Labi saskatāma rieva no karpālās locītavas līdz elkonim. Attālums no pamata līdz elkonim ir mazliet lielāks nekā attālums no elkoņa līdz skaustam.
Pēdvidus: sauss. Skatoties no sāniem ir nedaudz saliekts.
Priekšķepa: gandrīz ovāla, maza, ar izliektiem un cieši sakļautiem pirkstiem. Bez apjomīgām pēdām, pigmentēta. Nagi melni vai tumši saskaņā ar vilnas vai ķepas krāsu, kur baltā krāsa ir pieļaujama.
PAKAĻKĀJAS:
Kopējais iespaids: ar labi izteiktiem leņķiem. Skatoties no aizmugures, visā garumā taisnas un paralēlas.
Ciskas: garas, liesas, nav apjomīgas, ar ļoti izteiktiem muskuļiem.
Apakšciska: izteikti nolaidena, ar smalku kaulu struktūru un ļoti skaidru rievu kāju muskuļos. Tās ir nedaudz garākas par ciskām.
Pakaļkāju pēdvidus: skatoties no aizmures, tam jābūt paralēlam.
Pakaļķepa: mazāk ovālas par priekšķepām, ar labi izliektiem un cieši sakļautiem pirkstiem. Nav apjomīgas pēdas un nagi pigmentēti tāpat kā priekškājām.
GAITA/KUSTĪBAS: atsperīgas, harmoniskas, viegli izteikti rikši, skarot zemi. Tas nozīmē, ka priekškājas kustas uz priekšu ar plašu vēzienu un (pakaļkājas) ir piepaceltas un saliektas pēdvidū. Galops ir ātrs, ar straujiem lēcieniem.
ĀDA: plāna un nostiepta pa visu ķermeni, izņemot elkoņu daļu, kur tā ir mazliet mazāk nostiepta.
VILNA
Apmatojums: vilnas mati ir īsi, zīdaini un plāni pa visu ķermeni bez mazākām bārkšu pēdām.
KRĀSA: vienkrāsaina melna, pelēka un izabellas (gaiši brūngani bēša) krāsa visās iespējamās nokrāsās. Balta krāsa ir pieļaujama vienīgi uz krūtīm un ķepām.
AUGUMS UN SVARS:
Augstums skaustā: suņi un kuces no 32 līdz 38 cm.
Svars: suņiem un kucēm : maksimāli 5 kg.
TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa veselību un labturību.
· Nepārtraukta aidinieka kustība.
· Stīva gaita.
· Kustības ar īsiem soļiem, cieši skarot zemi.

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:
· Agresīvs vai pārāk bailīgs.
· Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas, tiek diskvalificēts.
· Izteikta sejas - galvaskausa saplūšana vai attālināšanās.
· Pilnībā nepigmentēts vai daļēji pigmentēts deguns.
· Deguna muguriņa izliekta vai ieliekta.
· Nepilns sakodiens vai pārkodiens.
· Caurspīdīgas acis; plakstiņi pilnīgi bez pigmentācijas.
· Aste novietota uz muguras, ieaugusi vai īsa aste, vienalga, dabīga vai mākslīga.
· Liekie pirksti.
· Daudzkrāsains apmatojums; baltais, kā minēts iepriekš, pieļaujams uz krūtīm un ķepām.
· Augstums skaustā mazāks par 32cm un lielāks par 38 cm kā suņiem, tā kucēm.

NEPIEĻAUJAMAS KĻŪDAS:
* Nepilns sakodiens.
* Kriptorhisms, vienpusējs kriptorhisms.
(N.B.:
* Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
* Vaislai var tikt izmantoti vienīgi funkcionāli un klīniski veseli suņi, tipiski savas šķirnes pārstāvji.
Pēdējie labojumi ir izcelti.

FCI-Standard Nr. 269

Atvainojiet, šai lapai nav tulkojuma latviešu valodā.
SALUKI

Proposed by Mrs Karin Hedberg (Sweden), Mrs Ute Lennartz (Germany), Dr. Alain Campagne (France), Mr. Terry Thorn (GreatBritain), Raymond Triquet, as President of the Standard Commission of the F.C.I.

ORIGIN: Middle East / FCI Patronage.

DATE OF PUBLICATION OF THE OFFICIAL VALID STANDARD: 25.10.2000.

UTILIZATION: Hunting and coursing hound.

FCI-CLASSIFICATION:
• Group 10 Sighthounds.
• Section 1 Long haired or fringed Sighthounds.
• Without working trial.

BRIEF HISTORICAL SUMMARY:
Salukis vary in type and the variation is desired and typical for the breed. The reason for the variation is the special place held by the Saluki in the Arab tradition and the immense size of the Middle East area where the Saluki has been used as a hound of the chase for thousands of years. Originally each tribe had Salukis best suited for hunting the particular game in its own area, but by Middle East tradition, Salukis are not bought or sold but presented as marks of honour. It follows that those presented as such to Europeans and brought to Europe came from a wide variation of terrain and climate and vary accordingly. The British 1923 standard was the first official European breed standard for the Saluki and was drawn up to cover all these original types of Saluki.

GENERAL APPEARANCE:
The whole appearance of this breed should give an impression of grace and symmetry and of great speed and endurance coupled with strength and activity.
Smooth variety: the points should be the same with the exception of the coat which has no feathering.

IMPORTANT PROPORTIONS:
The length of the body (from point of shoulder to point of buttock) is approximately equal to the height at the withers, although the dog often gives the impression of being longer than he really is.

BEHAVIOUR TEMPERAMENT:
Reserved with strangers, but not nervous or aggressive. Dignified, intelligent and independent.

HEAD:
• Long and narrow, the whole showing nobility.

• CRANIAL REGION:
Skull: Moderately wide between ears, not domed.
Stop: Not pronounced.

• FACIAL REGION:
Nose: Black or liver brown.
Jaws/Teeth: Teeth and jaws are strong with a perfect, regular and complete scissor bite.

EYES:
Dark to hazel and bright, large and oval, but not prominent. The expression should be dignified and gentle with faithful and farseeing eyes.

EARS:
Long and covered with long silky hair, set on high, mobile, hanging close to the skull.

NECK:
Long, supple and well-muscled.

BODY:
• Back: Fairly broad.
• Loin: Slightly arched and well-muscled.
• Croup: Hipbones set wide apart.
• Chest: Deep, long and moderately narrow. Neither barrel ribbed nor slab sided.
• Underline: Well tucked up.

TAIL:
Long, set on low and carried naturally in a curve, well
feathered on the underside with long silky hair, not bushy.
In adults not carried above the topline except in play. Tip reaching at
least to the point of hock.

LIMBS

• FOREQUARTERS:
Shoulder: Well laid back, well-muscled without being coarse.
Upper arm: Approximately equal in length to the shoulder blade and forming a good angle with it.
Forearm: Long and straight from elbow to wrist.
Pasterns: Strong and flexible, slightly sloping.
Forefeet: Feet of moderate length, toes long and well arched, not splayed, but at the same time not cat-footed; the whole being strong and supple; feathered between the toes.

• HINDQUARTERS:
General appearance: Strong, showing galloping and jumping power.
Upper and lower thighs: Well developed.
Stifle: Moderately bent.
Hocks: Well let down.
Hind feet: Feet of moderate length, toes long and well arched, not splayed, but at the same time not cat-footed; the whole being strong and supple; feathered between the toes.

GAIT / MOVEMENT:
Smooth, flowing and effortless at trot. Light and lifting showing both reach and drive without hackney action or pounding.

COAT:
• Hair: Smooth and of a soft, silky texture, feathering on the legs and at the back of thighs, feathering may be present on the throat in adults, puppies may have slight woolly feather on thighs and shoulders. The smooth variety has no feathering.
• Colour: Any colour or combination of colours is permissible. Brindles are undesirable.

SIZE:
Height at withers: Average between 58 - 71 cm (23-28 inches), bitches proportionally smaller.

FAULTS:
Any departure from the foregoing points should be considered a fault and the seriousness with which the fault should be regarded should be in exact proportion to its degree and its effect upon the health and welfare of the dog.

DISQUALIFYING FAULTS:
• Aggressive or overly shy dogs.
• Any dog clearly showing physical of behavioural abnormalities.

N.B.:
• Male animals should have two apparently normal testicles fully descended into the scrotum.
• Only functionally and clinically healthy dogs, with breed typical conformation should be used for breeding.

FCI-Standard Nr. 199

IZCELSMES VALSTS: Itālija.    

SPĒKĀ ESOŠĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 30.10.2016.  

PIELIETOJUMS:  medību suns – it īpaši savvaļas trušu medībām.  

FCI KLASIFIKĀCIJA:   5.grupa: špici un primitīvie suņi.  7.apakšgrupa: primitīvā tipa suņi.  Medību suņi.   Ar darba spēju pārbaudi Itālijā.  ĪSS, VĒSTURISKS PĀRSKATS: Sicīlijas kurts tika pārstāvēts Itālijā kopš seniem laikiem.  Senas Vidusjūras reģiona izcelsmes suns, kurš droši vien radies no senās Ēģiptes faraonu laika  medību suņiem un ievests Vidusjūras baseinā pateicoties feniķiešiem, kuri Sicīliju izvēlējās par  izplatības reģionu. Liecības par cirneco klātbūtni salā nodrošina viņa attēli uz monētām, sienu  grebumiem un mozaīkām, kuri radīti daudzus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas, un apliecina  valdošo uzskatu par Sicīlijas kurtu kā vissenāko, eklektisko, augsti novērtēto medību suni.   

KOPĒJAIS IESPAIDS: vidēja lieluma primitīvā tipa suns ar elegantu un slaidu veidolu,  kompakts un spēcīgs uzbūvē, ar smalku vilnu un stāvošām ausīm, vienmēr modrs. Viņa uzbūve  veidota ar pagarinātām līnjām.  

NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS:  Ķermeņa garums ir vienāds ar augstumu skaustā (kvadrātveida). Krūšu dziļums ir nedaudz  mazāks nekā attālums no elkoņa līdz pamatam. Galvas garums ir 4/10 no augstuma skaustā.  Purns nekad nav īsāks par galvaskausu. Dolihocefālisks galvaskauss ar cefālisko indeksu  mazāku par 50%.   Pāreja ar aptuveni 1500  leņķi. Jostasvietas garums  ir aptuveni viena piektdaļa no augstuma  skaustā un tās platums ir tāds pat kā garums. Krustu garums ir virs vienas trešdaļas no augstuma  skaustā un to platums ir  aptuveni puse no garuma. Krūšu dziļums ir nedaudz mazāks par pusi  no augstuma skaustā (ap 43%) un platums (mērīts krūšu platākajā vietā) ir mazāks par trešdaļu   (ap 27%) no augstuma skaustā. Krūšu kurvja apkārtmērs pārsniedz augstumu skaustā par 1/8.  

UZVEDĪBA / TEMEPERAMENTS: Sicīlijas kurts ir nelokāms, bezkompromisa, mīlošs un  modrs, apņēmīgs suns, ļoti pietuvināts savam saimniekam. Pamatā medību suns, kurš izmanto  savu aso ožu, bet arī lielisks kompanjons. Īpaša meistarība ir pēc smaržas atrast un vajāt  savvaļas trušus un citus maza izmēra medījumus tērptos gan kažokos, gan spalvās. Vislabākās  medību vietas ir kalnu klajumos un it īpaši vulkāniskās lavas veidotajās Etnas kalna nogāzēs,  kur Sicīlijas kurts  lec no viena pakalna uz otru pārliecināti un eleganti. Šķirne redzi izmanto  tikai tādēļ, lai izvēlētos visnoderīgāko izvietojumu un nekas nenovērš viņa uzmanību. Dzirde  tiek izmantota, lai izdzirdētu truša kustības, kad viņš rokas zemē, bet tā ir spēcīgā, uzticamā  oža, kas ļauj sekot pa pēdām un izcelt medījumu.  

GALVA GALVASKAUSA DAĻA:   Galvaskauss: pagarināts galvaskauss, kura platums ir mazāks par pusi no visas galvas garuma.  Gareniski skatoties no augšas stiepjas uz priekšu, veidojot ovālu formu; augšējās galvaskausa  un purna garenvirziena asis ir paralēlas vai tikai viegli diverģentas. Galvaskausa augšējais  profils ir tikai viegli izliekts, izskatās gandrīz plakans, tā platums zigomātisko arku līmenī ir  mazāks par pusi no visa galvas garuma. Uzacu loki viegli paaugstināti, pieres apvidus viegli  paaugstināts un  atkāpjas, pieres rieva viegli izteikta, pakauša paugurs tikko saredzams un  pakauša kauli tikai viegli izteikti.  Pāreja: viegli iezīmēta.   

PURNA DAĻA:  Deguns: diezgan liels, taisnstūra formas. Ādas krāsa  robežās no gaišas līdz tumšai  miesaskrāsai, brūna atkarībā no vilnas krāsas intensitātes. Skatoties profilā deguns ir vienā līnijā  ar purnu un izvirzās pāri lūpu vertikālajai līnijai.   Purns: purna garums nekad nav īsāks par galvaskausa garumu. Mērot purna vidū, tā augstums ir  vismaz puse no purna garuma, platums ir mazāks par pusi no purna garumu. Purns sašaurinās,  tā apakšējo profilu nosaka apakšžoklis, purna muguriņa sānskatā ir taisna.   Lūpas: stingras, plānas un nostieptas, tikai nedaudz pārsedz zobus. Mutes kaktiņš tik tikko  redzams.  Žokļi/zobi: zobi komplektā (P1 un M3 trūkums ir pieļaujams) un šķērveida sakodienā. Normāli  attīstīti žokļi, tomēr izskatā ne tik spēcīgi. Apakžoklis tikai viegli veidots, zods nedaudz  atkāpies. Griezēji vienmērīgi un līdzeni, plati novietoti žokļos.  Vaigi: plakani.  

ACIS: diezgan mazas. Acu krāsai vajadzētu būt zeltainai, dzintarkrāsā vai riekstu tonī, tā nekad  nav pelēka, brūna vai dzeltena. Novietotas daļēji sānu pozīcijā un ar maigu izteiksmi. Ovāli  veidotie acu plaksti ir tādā pat krāsā kā degungals.  

AUSIS: ļoti augstu un tuvu viena otrai novietotas, tiek turētas stāvus un stingri, ar frontālu  atvērumu. Dabīgas, trijstūrveida formas ar šauru galu, kas viegli noliekts uz aizmuguri. Auss  skrimšļa pamats ir biezs. Kad suns ir satraucies, tad ausu vertikālās asis gandrīz vai ir paralēlas.  Ausu garumam nevajadzētu pārsniegt pusi no visa galvas garuma.  

KAKLS: augšējā sānskatā labi izliekts; garums vienāds ar galvas garumu. Kakls harmoniski, ar  maigu ārējo līniju  iekļaujas skaustā. Kakla forma ir vienāda ar saīsinātu konusu un ar izteiktiem  muskuļiem, īpaši kakla augšpusē. 

ĶERMENIS:   Augšējā līnija: taisna, nolaidena virzienā no skausta līdz krustiem.  Skausts: augsts, šaurs lāpstiņu konverģences dēļ.  Mugura: augšpuses sānskatā taisna, nav ievērojami muskuļota.  Jostas vieta: jostas vieta cik gara, tik plata. Īsa, viegli muskuļota, bet spēcīga. Jostasvietas  garums ir aptuveni viena trešdaļa no krūšu garuma.  Krusti: augšpuses profilā ir mēreni plakani un slīpums ir aptuveni 450 liels attiecībā pret  horizontu, tātad stāvi, kalsni un spēcīgi. Krusti atbilstoša garuma, platums ir gandrīs puse no  garuma. Muskulatūra nav izteikta.  Krūtis: laba dziļuma, gadrīz līdz elkoņiem, nenolaižoties  zemāk. Ribas viegli izliektas, nekad  nav plakanas. Samērā  šaura krūšu priekšdaļa.  Apakšējā līnija un pavēdere: apakšējā sānskata līnija līgani paceļas izliecoties, nav ievērojami  pievilkta. Sāni vienāda garuma ar jostas vietu.  

ASTE: zemu novietota, diezgan bieza saknē un tādā pat biezumā lielākajā daļā astes garuma.  Sniedzas līdz lecamajām locītavām vai nedaudz zemāk.  Tiek turēta zobenveidīgi miera stāvoklī  un izkapts formā pāri mugurai, kad suns satraukts. Vilnas mati vidēji gari un pieguloši.  

EKSTREMITĀTES  PRIEKŠKĀJAS:  Kopējais iespaids: skatoties no sāniem uz iedomāto līniju, kura vilkta  no lāpstiņām un  pieskaras kāju pirkstgaliem, priekškājas saglabā nevainojamu vertikālo asu izlīdzinājumu,  skatoties no abām pusēm. Priekškāju garums no pamata līdz elkoņiem ir nedaudz lielāks par  pusi no augstuma skaustā.  Lāpstiņas: labi pavērstas uz aizmuguri, garums ir viena trešdaļa no augstuma skaustā, lāpstiņu  augšējie punkti ir satuvināti. Lāpstiņu un pleca leņķis ir mēreni izteikts.   Plecs: puse no garuma, kāds ir no pamata līdz elkonim. Ar uzkrītoši tīru muskulatūru.  Elkoņi: atrodas vienā līnijā ar krūšu kurvi vai nedaudz zemāk, nav nedz iegriezti, nedz izvērsti.  Pleca un apakšpleca leņķis ir aptuveni 1600 liels.  Apakšplecs: perpendikulārs pret pamatu. Labi izteikta karpālā – kubveidīgā rieva; viegli, bet  stipri kauli.  Pēdvidus: stiepjas taisnā līnijā no apakšpleca. Izvirzīts pēdas kauls.  Pēda: garums nav mazāks par vienu sesto daļu no pamata un elkoņa attāluma, platāka par pēdvidu.  Neliels slīpums no aizmugures uz priekšu. Kauli ir plakani un kalsni.  Priekšķepa: viegli ovālas formas, izliekta, ar cieši saspiestiem pirkstiem. Stingri, izliekti nagi  brūnā vai rozīgā miesas krāsā ar tendenci uz brūnu nokrāsu – nekad nav melnā krāsā. Cieti  spilventiņi saskaņotā krāsā ar nagiem.  

PAKAĻKĀJAS:  Kopējais iespaids: skatoties no sāniem redzam iedomātu līniju no sēžas paugura līdz pirkstu  galiem. Skatoties no aizmugures, iedomātā vertikālā līnija no sēžas paugura virzienā uz pamatu  sadala lecamās locītavas, pakaļkāju pēdvidus un pakaļējās ķepas divās līdzīgās daļās. Kopējais  pakaļkājas garums ir īsāks par augstumu skaustā (aptuveni 93%).  Ciska: gara un plata. Garums ir vienāds ar vienu trešdaļu no augstuma skaustā, plakanie  muskuļi, skatoties no aizmugures sāniem, nedaudz  izliekti. Iegurņa un ciskas leņķis ir aptuveni  115 0 liels .  Ceļa locītava: tās leņķis ir aptuveni 1150 liels.  Apakšciska: mazliet īsāka par cisku ar 450  lielu slīpumu pret horizontu. Muskulatūra kalsna un  izteikta, viegla kaulu struktūra, ar izteiktu kājas rievu.  Lecamās locītavas: attālums no lecamās locītavas līdz pamatam nav garāks par 27% no  augstuma skaustā. Plata pie lecamās locītavas un ar aptuveni 1350 lielu leņķi.   Pakaļkāju pēdvidus:  garums ir vienāds ar vienu trešdaļu priekškājas garuma no pamata līdz  elkonim, cilindrisks, perpendikulārs pret pamatu. Bez liekajiem pirkstiem.   Pakaļējās ķepas: viegli ovālas formas, izliekta, ar cieši saspiestiem pirkstiem. Stingri, izliekti nagi  brūnā vai rozīgā miesas krāsā ar tendenci uz brūnu nokrāsu – nekad nav melnā krāsā. Cieti  spilventiņi saskaņotā krāsā ar nagiem.  

GAITA / KUSTĪBAS: īsi, ņipri soļi vai atsperīgs, ātrs riksis.  

ĀDA: plāna un stingra āda pārklāj visu ķermeni. Pigmentācija mainās atkarībā no vilnas krāsas,  nekad nav sastopai melni pigmenta lāsumi vai depigmentācija.  

APMATOJUMS  Vilna: stiklveidīga un bieza struktūrā, gluda uz galvas, ausīm un kājām, vidēji gara (aptuveni 2,5  cm), spīdīga un cieši pieguļoša uz ķermeņa un astes.  Krāsa: a) dzeltenīgi brūna visās nokrāsās – no tumšas uz gaišāku un pabalējušos toņos.   b) dzeltenbrūna un balta: balts lāsums vai atzīme uz galvas; balta atzīme vai lāsums uz  krūtīm; baltas ķepas, balts astes gals, vēders, bet balta apkakle mazāk vēlama. Dzeltenbrūna  vilnas krāsa, kura veidota no gaišu un tumšu matu sajaukuma, ir pieļaujama.  

LIELUMS UN SVARS:  Augstums skaustā:   suņi: 46-50 cm.   kuces: 44-48 cm.   Pieļaujama  2 cm liela atkāpe virs un zem noteiktā augstuma skaustā.  Svars:  suņi 10 – 13 kg.  Kuces 8 – 11 kg.  

TRŪKUMI: ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura  nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa veselību, labklājību  un spēju pildīt tradicionālās darba funkcijas.  

NOPIETNI TRŪKUMI:  

 galvaskausa  un purna asu diverģence.    

 īss purns.  

 pārāk izteikts pakauša paugurs un pieres apvidus.  

 izteikta pāreja.  

 ausis ar plāniem skrimšļiem, pusstāvošas vai diverģentas.  

 īss kakls, pakakle.  

 ķepa gara, plata, plakana, izplestiem pirkstiem.  

 liekie pirksti uz pakaļkājām.  

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:  

 agresīvi vai pārāk bailīgi suņi.  

 jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas tiek diskvalificēts.  

 izteikta galvaskausa un purna diverģence.  

 melns vai bez pigmentācijas degungals.  

 ieliekta purna muguriņa.  

 pārkodiens.  

 nepilns sakodiens.  

 baltas acis.  

 nokarenas ausis.  

 melni acu plaksti, pirkstu nagi, pēdas un pēdu spilventiņi.  

 aste sagriezta gredzenā uz muguras, astes trūkums, saīsināta aste.  

 brūna, melna vai svītraina vilnas krāsa. Vilnā melni vai brūni plankumi, vilnas mati.  

 augstums skaustā ir lielāks vai mazāks par pieļaujamo.  

N.B.:  * Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri  pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.  * Vaislai var tikt izmantoti tikai funkcionāli un klīniski veseli suņi, tipiski šķirnes  pārstāvji.

FCI (Starptautiskā Kinoloģiskā federācija) neatzīta suņu šķirne.

FCI-Standard Nr. 164

Atvainojiet, šai lapai nav tulkojuma latviešu valodā.

DEERHOUND

ORIGIN:
Great Britain.

DATE OF PUBLICATION OF THE OFFICIAL VALID STANDARD:
08.10.2012.

UTILIZATION:
Racing dog, hunting dog, companion.

FCI-CLASSIFICATION:
• Group 10 Sighthounds.
• Section 2 Rough-haired Sighthounds.
• Without working trial.

BRIEF HISTORICAL SUMMARY:

The Deerhound, known at one time as the Scottish Deerhound, has mystery surrounding his origins, but there are grounds for thinking the Deerhound may have been introduced to Scotland by Phoenician traders.

Certainly there were running hounds there when the Romans arrived. The breed has hunted the red deer for a thousand years, and although today more accustomed to the show ring, he has remained similar in type over the centuries.

GENERAL APPEARANCE:

Resembles a rough-coated greyhound of larger size and bone.

BEHAVIOUR / TEMPERAMENT:

The build suggests the unique combination of speed, power and endurance necessary to pull down a stag, but general bearing is one of gentle dignity. Gentle and friendly.

Obedient and easy to train because eager to please. Docile and good tempered, never suspicious, aggressive or nervous. Carries himself with quiet dignity.

HEAD: Long.

CRANIAL REGION:
• Skull: Flat rather than round, with very slight rise over eyes. Broadest at ears, tapering slightly to eyes. Skull coated with moderately long hair, softer than rest of coat.
• Stop: No stop.

FACIAL REGION:
• Nose: Slightly aquiline and black.
• Muzzle: Tapering more decidedly to nose. In lighter coloured dogs black muzzle preferred.
• Lips: Level. Good moustache of rather silky hair and some beard.
• Jaws / Teeth: Jaws strong, with a perfect, regular and complete scissor bite, i.e. upper teeth closely overlapping lower teeth and set square to the jaws.

EYES:
Dark. Generally dark brown or hazel. Light eyes undesirable. Moderately full with a soft look in repose, but keen, far-away look when dog is roused. Rims black.

EARS:
Set on high and in repose folded back. In excitement raised above head without losing the fold and in some cases semi-erect. A big thick ear hanging flat to the head or a prick ear most undesirable. Ear soft, glossy and like a mouse’s coat to the touch; the smaller the better, no long coat or fringe. Ears black or dark coloured.

NECK:
Very strong with good reach sometimes disguised by mane. Nape of neck very prominent where head is set on, no throatiness.

BODY:
Body and general formation that of a greyhound of larger size and bone.
• Back: Flat topline undesirable.
• Loin: Well arched and drooping to tail.
• Croup: Drooping, broad and powerful. Hipbones set wide apart.
• Chest: Deep rather than broad, not too narrow and flat-sided.

TAIL:
Long, thick at root, tapering and reaching almost to ground. When standing dropped perfectly straight down or curved. Curved when moving, never lifted above line of back. Well covered with hair; on upper side thick and wiry, on under side longer, and towards end a slight fringe is not objectionable. A curl or ring tail undesirable.

LIMBS

FOREQUARTERS:
• General appearance: Forelegs straight, broad and flat. Shoulder: Well laid, not too far apart. Loaded and straight shoulders undesirable.
• Elbow: Good breadth desirable.
• Forearm: Good breadth desirable.
• Forefeet: Compact and well knuckled. Nails strong.

HINDQUARTERS:
• General appearance: With great length from hip to hock. Bone broad and flat.
• Stifle (Knee): Well bent.
• Hind feet: Compact and well knuckled. Nails strong.

GAIT / MOVEMENT:

Easy, active and true, with a long stride.

COAT:

• Hair: Shaggy, but not over-coated. Woolly coat unacceptable. The correct coat is thick, close-lying, ragged; harsh or crisp to the touch. Hair on body, neck and quarters harsh and wiry about 8 cms to 10 cms long; that on head, breast and belly much softer. A slight hairy fringe on inside of fore- and hindlegs.

• Colour: Dark blue-grey, darker and lighter greys or brindles and yellows, sandy-red or red fawns with black points. A white chest, white toes and a slight white tip to stern are permissible but the less white the better, since it is a self-coloured dog. A white blaze on head or white collar unacceptable.

SIZE AND WEIGHT:
• Males: minimum desirable height at the withers 76 cms.
Weight about 45.5 kgs.
• Females: minimum desirable height at the withers 71 cms
Weight about 36.5 kgs.

FAULTS:
Any departure from the foregoing points should be considered a fault and the seriousness with which the fault should be regarded should be in exact proportion to its degree and its effect upon the health and welfare of the dog and on its ability to perform its traditional work.

DISQUALIFYING FAULTS
• Aggressive or overly shy dogs.
• Any dog clearly showing physical or behavioural abnormalities.

N.B.:
• Male animals should have two apparently normal testicles fully descended into the scrotum.
• Only functionally and clinically healthy dogs, with breed typical conformation should be used for breeding.

FCI standarts Nr. 285

Atvainojiet, šai lapai nav tulkojuma latviešu valodā.

GALGO ESPAÑOL  (Spanish Greyhound)                                                              

TRANSLATION: Mrs. Peggy Davis. Official language (ES).  ORIGIN: Spain. 

DATE OF PUBLICATION OF THE OFFICIAL VALID  STANDARD: 26.05.1982.  

UTILIZATION: A dog hunting the hare in fast pursuit in open  fields, being directed by his sight.  Formerly he has also been used  and can hunt other game animals like rabbits, foxes, also boars;  however the primordial utilization of the breed has been and is the  hunt of the hare in open fields.  

FCI-CLASSIFICATION: Group 10 Sighthounds.  Section 3  Short-haired   Sighthounds.  Without working trial.  

BRIEF HISTORICAL SUMMARY: The Spanish greyhound is  known since the antiquity by the Romans, even though we are led to  suppose that his arrival and implantation in the Peninsula dates back  long before that period.  Descendant from ancient Asian greyhounds,  he has adapted himself to our different terrain of steppes and plains.   He was exported in large quantities to other countries like Ireland,  England during the XVIth, XVIIth and XVIIIth centuries.  Our  Spanish greyhound is one of the ancestors of the English greyhound  which presents with the Spanish greyhound (galgo) the similarities  true to the breed which have served as a base in its selection and  subsequent acclimatization.  Among the numerous citations by the  classical authors, one should select that of the archpriest of Hita who  says : « Hare which goes is soon caught in a chase by the  greyhound... », thus proving the principal and ancestral function of  the breed. 

GENERAL APPEARANCE: Greyhound of good size, eumetric subconvex, sub-long line and dolichocephalic. Compact bone  structure, head long and narrow (dolichocephalic), ample thoracic  capacity, belly very tucked up, very long tail.  Hindquarters vertical  and muscled.  Hair fine and short or semi-long and hard.  

IMPORTANT PROPORTIONS: Sub-longuish line structure;  length slightly more than the height.  Proportions and functional  harmony is to be sought after as much in static position as in  movement.  

BEHAVIOUR / TEMPERAMENT: Serious temperament and  reserved in occasion, however when out hunting, proves to be an  energetic and lively hunter.  

HEAD: In proportion with the rest of the body, long, lean and  fleshless.  The ratio skull-muzzle is 5/6 : length of the skull 5, length  of the muzzle 6.  Cranial-facial lines are divergent.  Seen from  above, the ensemble skull-muzzle must be very long and even  (without bulges); with a long and narrow muzzle.  

CRANIAL REGION:   Skull: Of reduced width and sub-convex profile, longer than wide.   The skull has a median furrow well marked on its first two thirds; the  frontal sinus and the occipital crest are simply indicated.  Stop: In gentle slope, only very slightly accentuated.  

FACIAL REGION:   Nose: Small, moist with black mucous membrane.  Muzzle: Long, of sub-convex profile, with a narrow, slightly arched  nasal bridge towards the nose.  Lips: Very lean.  The upper lip just covers the lower lip.  The lower  lip does not show a marked corner of the lips.  Fine, tight, with dark  mucous membranes.  Jaws / Teeth: Teeth strong, white and sound.  Scissor bite.  Canines  very developed.  All premolars present.  Palate: Of the colour of the mucous membranes with strongly  marked ridges.  

EYES: Small, oblique, almond shaped; preferably dark, of hazel  colour.  Calm expression, soft and reserved.  Eyelids: Fine skin and dark mucous membrane.  Fitting very closely  on the eye.  EARS: Broad at the base, triangular, fleshy in their first third part  and finer and thinner towards the tip which will be rounded.  Set-on  high.    When the dog is attentive, they are semi-pricked in their first third  with the tips folded, in lateral direction.  At rest, they are in « rose  type »; close to the skull.  When pulled forward they reach very close  to the corner of the lips.  

NECK: Long, oval in cross-section, flat, slim, strong and supple.   Narrow in its cranial part, widening slightly towards the trunk.   Upper profile slightly concave.  Lower line almost straight with a  slight central convexity.  

BODY:  View of the ensemble: Rectangular, strong and supple, giving a look  of robustness, agility and endurance.   Thoracic cage amply  developed; belly well drawn up.  Dorsal-lumbar line: With a slight concavity of the back and a  convexity of the loin.  Without abrupt breaks and without oscillation  when moving, giving the impression of great elasticity.  Withers: Slightly marked.  Back: Straight, long and well defined.  Loin: Long, strong; not very broad and with an arched upper line;  with a compact and long musculature, giving an impression of  elasticity and vigour.  The height of the loin in its central part may  exceed the height at the withers.  Croup: Long, powerful and slanting.  Its slope to the horizontal  exceeds 45°.  Chest: Powerful though not very broad; deep, without reaching the  elbow and very long in its extension up to the floating ribs.  Point of  sternum marked. Ribs: Ribs flat with wide intercostal spaces.  The ribs must be really  visible and marked.  The thoracic perimeter is slightly superior to the  height at the withers.  Belly-Flanks: Belly abruptly tucked up behind the sternum;  whippety.  Flanks short, lean and well developed.  TAIL: Strong at its root and low set, lengthens between the legs  remaining in contact with them.  Tapering progressively ending in a  very fine point.  It is supple and very long; reaching well beyond the  hock.  At rest, falls in a sickle with a pronounced hook at the end and  inclined laterally.  Brought back between the legs with a terminal  hook almost touching the ground in front of the hindlegs, it realises  one of the most typical aspects of the breed.  

LIMBS   FOREQUARTERS:   General appearance: Perfectly vertical limbs, fine, straight and  parallel.  Metacarpus short and fine.  Harefeet.  Shoulders: Lean, short and oblique.  The shoulder blade must be  noticeably shorter than the upper arm.  Upper arm: Long, longer than the shoulder blade, very muscular,  with elbows free although quite close to the body.  Forearm: Very long, straight and parallel; well defined bones with  well marked tendons. Carpal pads very developed.  Metacarpus (Pastern) : Slightly oblique, fine and short.  Forefeet: Harefeet.  Toes tight and arched.  Phalanges strong and  long. Pads hard and well developed.   moderately developed, nails well developed.  Angulations:   Interdigital membrane  Angle scapular-humeral : 110°.  angle humeral-radial   : 130°.   

HINDQUARTERS:  General appearance: Powerful, well defined bone structure, muscled  with long and well developed muscles.  Perfectly straight and  vertical with correct angles.  Hocks well marked, short and vertical;  harefeet with toes arched. The hindquarters give the impression of power and agility in the  impulsion.  Upper thigh: Very strong, long, muscled and toned.  The upper thigh  as much as possible nearing the vertical.  Seen from behind, they will  show, at first glance, a very marked musculature.  Broad, flattened  and powerful, its length is of 3/4 that of the lower thigh.  Lower thigh: Very long with well-defined and fine bones.  Muscled  in its upper part; less so in its lower region; with veins and tendons  clearly visible.  Hock joint: Well marked with the Achilles tendon clearly visible,  which should be well developed.  Rear pastern: Fine, short and vertical.  Hind feet:  Harefeet the same as the front feet.  Angulations: Angle coxal-femoral : 110°.  Angle femoral-tibial : 130°.  Angle of hock: In excess of 140°.  

GAIT / MOVEMENT: By nature, the typical gait is the gallop.  The  trot must be extended, low over the ground, elastic and powerful.  No  tendency to crabbing nor ambling.  

SKIN: Closely fitting onto the body on all its parts, solid and supple,  pink in colour.  The mucous membranes must be dark.  

COAT   Hair: Dense, very fine, short, smooth; spread all over the body down  to the interdigital spaces.  Slightly longer at the back of the thighs.  The variety of semi-long hard-haired shows a greater hardness and  length of hair which can be variable; although always evenly spread  onto the whole body, it tends to form a beard and moustaches at the  muzzle, eyebrows and top knot on the head.  Colour: All colours are admitted.  The following colours are  considered as the most typical, in order of preference:   

• Fawn and more or less dark brindles, well pigmented.  

• Black.  

• Flecked with black, dark and light.  

• Burned chestnut.  

• Cinnamon.  

• Yellow.  

• Red.  

• White.  

• With white markings and pied.  

SIZE:  Height at the withers:  Males    from 62 to 70 cm.  Females from 60 to 68 cm.  A margin of 2 cm more is admitted in subjects of perfect proportions. 

FAULTS: Any departure from the foregoing points should be  considered a fault and the seriousness with which the fault should be  regarded should be in exact proportion to its degree and its effect  upon the health and welfare of the dog.  

MINOR FAULTS:  

• Head a little broad with only little chiselling.  

• Straight profile of muzzle.  Pointed muzzle.  

• Parietal bones pronounced.  

• Absence of any premolar.  

• Pincer bite.  

• Tail a bit short, going not much beyond the hock.  

• Scars, wounds and scratches in hunting season.  

IMPORTANT FAULTS:  

• Voluminous head.  

• Skull of excessive width together with pointed muzzle.  

• Stop very marked.  

• Cranial-facial axes parallel.  

• Lips and dewlap marked.  

• Moderately overshot mouth.  

• Absence of canines, not due to accidents.  

• Eyes light, round, protruding or prominent.  

• Ectropion, entropion.  

• Ears short, pricked or small.  

• Short and round neck.  

• Dorsal-lumbar line like a saddle back.  

• Height at the loin less than the height at the withers.  

• Short croup, round or only slightly oblique.  

• Insufficient thoracic perimeter.  

• Barrel-shaped ribs.  

• Short flanks.  

• Musculature very protruding, round and not enough elongated.  

• Limbs not straight and perpendicular, splayed toes, cow-hocked.  

• Weak pads.  

• Tail and ears amputated.  

• Outlines of coarse appearance, heavy or without suppleness.  

• Unbalanced character (temperament).  

DISQUALIFYING FAULTS:   

• Aggressive or overly shy.  

• Any dog clearly showing physical or behavioural abnormalities.  

• Lack of type.  

• Split nose.  

• Distinctly overshot mouth or undershot mouth.  

• Topline very broad, flat and straight.  

• Chest let down well below the elbow.  

• Any other typical characteristic which would recall or indicate a  cross-breed.  

• Albinism.  

N.B.:   

• Male animals should have two apparently normal testicles fully  descended into the scrotum.  

• Only functionally and clinically healthy dogs, with breed typical  conformation should be used for breeding.

FCI (Starptautiskā Kinoloģiskā federācija) neatzīta suņu šķirne.

FCI-Standard Nr. 372     

Atvainojiet, šai lapai nav tulkojuma latviešu valodā.

KAZAKH TAZY

TRANSLATION INTO ENGLISH: N. Drovossekova.  ORIGIN: Kazakhstan.  

DATE OF PUBLICATION OF THE OFFICIAL VALID  STANDARD: 03.09.2024.  

UTILIZATION: Hunting: searching, chasing and catching game.  Coursing.   

FCI-CLASSIFICATION:  Group 10. Sighthounds.  Section 1. Long-haired or fringed  sighthounds.  Without working trial.   

BRIEF HISTORICAL SUMMARY: Initially, the historical area of  the breed’s occurrence was all of Central Asia. On the territory of  Kazakhstan, the hunting sighthound has been known since ancient  times and its evolution is inextricably linked with the life of the  nomadic peoples of the region. Images of tazy-shaped dogs are found  in rock carvings from the end of the Iron Age (2nd century BC - 5th  century AD) to the New Age (17th-19th centuries AD).  The Tazy is mentioned in the oral folk art of the Kazakhs “Zheti  Kazyna” (“Seven Treasures”) and is considered to be one of the seven  treasures of the Kazakh people, being a helper in hunting and  personifying loyalty and friendship.  Since ancient times to the present day, Tazy is used for hunting for  different game, such as: hare, fox, hoofed animals and others. Tazy is  able to hunt alone, in groups and with hunting birds, the latter is  especially appreciated.  GENERAL APPEARANCE: Dog of good proportions, from  medium to above medium size. Muscles lean and very well developed.  Of harmonic, elegant and graceful appearance. Sexual differences  should be visually present. 

 IMPORTANT PROPORTIONS:  

• The body is slightly longer than the height at the withers.  

• The height at elbow is slightly superior to half of the height at  the withers.   

• The height at the withers is about equal the height at the  sacrum.   

• The length of the muzzle is slightly shorter or equal to the  length of the skull.  

BEHAVIOUR/TEMPERAMENT: Temperament balanced, agile.  Has a high speed of assessing the situation and making decisions. Can  be a bit reserve to strangers. In everyday life - calm and unobtrusive,  with a great sense of self-confidence, intolerant of maltreatment.  When hunting, he is passionate, manoeuvrable, and has high speed  with great endurance over long distances. Universal – combines sharp sightedness and scent search, some can also retrieve.  

HEAD: In proportion to general appearance, lean, quite long. Viewed  from above as well as from the side has the outlines of a pointed  wedge.   

CRANIAL REGION: Superior axes of the skull and muzzle parallel,  or muzzle is very slightly downfaced.  Scull: Moderately wide, length slightly greater than, or equal to, width,  tapering towards the eyes, forehead flat, slightly prominent median  furrow, being formed by developed muscles. The occiput is  moderately pronounced. Superciliary arches are slightly prominent.  Stop: Smooth, slightly defined.  FACIAL REGION:  Nose: Black, solid coloured. May be a little lighter in light dogs.  Muzzle: A little shorter or equal to the length of the skull, lean, pointed  to nose.   Lips: Thin, fitting jaws closely, completely pigmented.   Jaws/Teeth: Scissor bite. Strong jaws. Teeth are large, white.  Complete dentition. Incisors stand in line at roots.   Cheeks: Developed but not prominent.   

EYES: Obliquely placed, large, full, dark in colour, almond-shaped.  The eyelids are thin, dry, completely pigmented. The look is lively and  expressive.  

EARS: Hanging, long, fine in texture, wide at base, with a rounded  tip. Placed at eye level or slightly higher. Drawn forward, the tips can  easily reach the mouth corner. Carried close to the cheeks when dog  is relaxed, raised and turned forward when dog is alert.   

NECK: Approximately equal to the length of the head, laterally  slightly flattened, strong, muscular. Set obliquely (at an angle of about  45° to the horizontal).  

BODY  Top line: Relaxed in the free stance, with a smooth, slight sag between  withers and the point of the hips. In movement and standing it is  straight, strong and springy.   Withers: Well defined, long, broad, muscular.   Back: Strong, broad, with well-developed muscles.   Loin: Almost straight, strong, wide, with well-developed muscles.  Croup: Quite long, wide, flat, sloping. Upper curve of the hip bones  (iliac crests) should stand out, the distance between them is at least 8  cm for males, and at least 7 cm for females.  Chest: Deep, long. Viewed from the side, the lowest point is located  just behind the elbows and on the same level. Thoracic cage is slightly  flattened in area of first ribs and gradually expands towards the  floating ribs. The cross-section is wide at the top, tapering to the  bottom. Ribs well sprung. Because of the short floating ribs, the  underline is well tucked up. The foremost point of the sternum must  not protrude.   Underline and belly: Belly is well tucked up. Flanks not too broad.  TAIL: Set quite low, thin, reaching to the hock when manually  extended, sabre shaped, with a half-curl (steep hook) or a small ringed  curl at the end, which is formed by not fused vertebrae. When the dog  is standing calm, the tail is kept low, in action it may be raised just  above the level of the back. 

LIMBS: Shoulder blade, upper arm, forearm, thigh and lower thigh  are approximately the same length. 

FOREQUARTERS:  General appearance: Viewed from front, forelegs are straight and  parallel, long, lean, muscular.  Shoulder: Shoulder blade is long and oblique. The shoulder angulation  is reasonably pronounced.   Upper arm: With well-developed muscles.  Elbow: Turned neither in, nor out.  Forearm: Lean, of oval cross-section.  Carpus (Wrist joint): Not protruding.   Metacarpus (pastern): Slightly sprung.  Forefeet: Lean, oval shape, toes tight, arched. Nails are well pointed  towards the ground. 

HINDQUARTERS   General appearance: Viewed from the rear, hind legs are straight and  parallel, set slightly wider than forelegs, with well-developed lean  muscles.  Thigh: Long, broad, with well-developed prominent muscles.   Stifle (Knee): Pronounced angulation.  Lower thigh: The tendons are well developed  Hock joint: Pronounced angulation.  Metatarsus (Rear pastern): Almost vertical.   Hind feet: Lean, oval shape, toes tight, arched. A little longer than the  fore feet. Nails are well pointed towards the ground.  

GAIT/ MOVEMENT: Easy, effortless, free trot. In search of the  game – short gallop, in chase of the game – full rushing gallop.  SKIN: Thin, supple, fitting closely to the body, without any folds.   COAT  Hair: Soft, smooth, closely set, short on body, about 3 cm (in loin  region). Almost without undercoat in summer. In winter, undercoat  can be well-developed. Soft, wavy hair on ears forms fringes, the so called “burka”, covering  all of the ear leather and extending 5-6 cm below it.   Feathering on the hind of the legs. Forelegs are feathered with sparse,  quite short hair up to wrist. Hind legs feathered with longer hair up to  the middle of lower thigh. The tail is covered with longish (about 10  cm) thin feathering from approximately the middle to the tip.   Soft hair between the toes on feet.  Dogs younger 1.5 years old can be covered with fluff on forelegs up  to the middle of forearms, on hind legs up to hocks, as well as on ribs  and brisket. Puppies may have slight fluff on the top of the head. Colour: Yellow, with all shades (ranging from pale fawn to red); all  shades of grey; white, black. Allowed: black overlay of different intensity, symmetrical lightening  of the main colour on the limbs, belly, brisket, neck and muzzle; light  tan markings in the usual locations; small white markings on muzzle,  forehead, throat, chest, feet and tip of the tail; freckles on white  markings; mask on muzzle (either light or dark). 

SIZE AND WEIGHT:   Desirable height at the withers: males 63-70 cm, females 58-65 cm.   A deviation of ±2 cm is acceptable if the proportionality and harmony  of sighthounds’ build characteristic is maintained.  

FAULTS: Any departure from the foregoing points should be  considered a fault and the seriousness with which the fault should be  regarded should be in exact proportion to its degree and its effect upon  the health and welfare of the dog, and its ability to perform its  traditional work.  

SEVERE FAULTS:  

• General appearance: Coarse or fine construction, low-legged.  Lack of sexual dimorphism.  

• Head: Muzzle longer than the skull, blunt, wide at the nose;  domed skull, drooping lips.  

• Pigmentation: Depigmented eyelids or the nose.  

• Eyes: Deep-set, small, looking straight ahead, yellow or grey  coloured.  

• Ears: Thick, pointed at the ends, short (not reaching the corner  of the mouth by more than 2 cm), pulled back, immobile.  

• Teeth: Level bite before 6 years old, absence of one or more  premolars from among P2, P3, P4 in the lower jaw, unless the  absence is the result of trauma.  

• Neck: Too short, set low.  

• Topline: In the form of a convex arc formed by the back and  loin; not pronounced withers.  

• Chest: Shallow (not reaching the level of the elbows by more  than 2 cm), short, flat. The foremost point of the sternum  protrudes and forechest is developed. Belly not well tucked  up.  

• Croup: Short.  

• Tail: Straight, spirally twisted, curled over the back. Kink tail.  Fused vertebrae at the end.   

• Limbs: Steep pasterns. Rounded feet.  

• Coat: Curly, rough, wavy on the body. Long hair on the back,  chest, belly. Complete absence of fridges on ear leathers  (“burka)”. A fluff on the head of an adult dog.  

• Colour: Rich red-tan markings.  

• Size: Height at the withers for males is above 72 cm, for  females above 67 cm.  

DISQUALIFYING FAULTS:  

• Aggressive or overly shy dogs.  

• Any dog clearly showing physical or behavioural  abnormalities.  

• Undershot, overshot, absence of even one canine, incisor, P4  in the upper jaw, molar (except M3), unless the absence is the  result of trauma.  

• Eyes of different colour. Blue eyes.   

• Rear dewclaws.  

• Colour: Brindle, merle, parti-colour, liver and other colours  not described in the standard. 

N.B.:   

• Male animals should have two apparently normal testicles  fully descended into the scrotum.  

• Only functionally and clinically healthy dogs, with breed  typical conformation, should be used for breeding.

FCI standarts Nr. 162

IZCELSMES VALSTS: Lielbritānija.

ORIĢINĀLĀ DERĪGĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 18.10.2019.

PIELIETOJUMS: šķirne sākotnēji izmantota medībām pielietojot ožu vai redzi.

FCI KLASIFIKĀCIJA:

10.grupa – vējasuņi.

3.sekcija – īsspalvaini vējasuņi.

Bez darba spēju pārbaudes.

KOPĒJAIS RAKSTUROJUMS: harmonisks muskuļu spēka un izturības apvienojums ar eleganci un līniju grāciju. Izveidots ātrumam un darbam. No jebkuriem formu pārspīlējumiem būtu jāizvairās.

UZVEDĪBA/ TEMPERAMENTS: ideāls kompanjons. Augsta adaptācija mājas un sportiskā vidē. Maigs, sirsnīgs, nosvērts raksturs.

GALVA

GALVASKAUSA DAĻA:

Galvaskauss: garš un kalsns, plakans augšpusē, sašaurinās purna virzienā, samērā plats starp acīm.

Pāreja: neliela.

PURNA DAĻA:

Deguns: deguns ir melns, zilas krāsas suņiem zilganas krāsas ir pieļaujams, sarkanbrūnas krāsas deguns krēmkrāsas un citu atšķaidīto krāsu suņiem, baltajiem vai divkrāsainajiem suņiem tauriņveida deguns ir pieļaujams.

Žokļi/Zobi: žokļi stipri, spēcīgi un asi konturēti ar perfektu šķērveida sakodienu, proti, augšējie zobi pārklāj apakšējos un plati novietoti žokļos.

Acis: ovālas, spožas, ar ļoti modru izteiksmi.

Ausis: rozes ziedlapiņu veida, mazas, smalkas tekstūras.

KAKLS: garš, muskuļots, eleganti izliekts.

ĶERMENIS

Augšējā līnija: demonstrē graciozu izliekumu virs jostasvietas, bet suns nav kuprains.

Mugura: plata, labi muskuļota, stingra, diezgan gara.

Jostasvieta: rada stipruma un spēka iespaidu.

Krūtis: ļoti dziļas, ar plašumu sirdij, krūšukurvis dziļš. Labi izteikts. Labi izliektas ribas, muskuļotas muguras virzienā.

Vēders: pietiekami pievilkts.

ASTE: neapaugusi. Gara, sašaurinās uz galu, kustībā tiek turēta maigā gredzenā, bet ne augstāk par muguras līniju.

EKSTREMITĀTES

PRIEKŠKĀJAS:

Kopējais iespaids: apakšplecs taisns un stāvs, ar mēreni izteiktu pleca kaulu, priekšpuse nav pārāk plata.

Pleci: pietiekami slīpi ar plakaniem muskuļiem, mērenā attālumā starp lāpstiņām skaustā.

Augšplecs: aptuveni vienāda garuma ar lāpstiņu.

Elkoņi: skatoties profilā atrodas tieši zem skausta.

Metacarpus (pēdvidus): stiprs, ar nelielu atsperīgumu.

Priekšķepa: ovāla, labi atdalītiem pirkstiem, pirkstu locītavas labi izliektas, spilventiņi biezi, nagi stingri.

PAKAĻKĀJAS:

Kopējais iespaids: spēcīgas. Suns spēj stāvēt dabiski, aptverot lielu pamata daļu.

Ciskas: platas pa horizontāli.

Ceļi: labi izteikti, bez pārmērības.

Apakšciska: labi veidota.

Lecamās locītavas: labi nolaidenas.

Pakaļķepa ovāla,labi atdalītiem pirkstiem, pirkstu locītavas labi izliektas, spilventiņi biezi, nagi stingri.

GAITA/KUSTĪBAS: vajadzētu demonstrēt lielu kustību brīvību. Profilā skatoties, kustībām vajadzētu būt vieglām, ar garu soli, saglabājot stingru muguras līniju. Priekškājām vajadzētu būt labi izvēzētām uz priekšu un zemu attiecībā pret pamatu. Pakaļkājām vajadzētu labi virzīties zem ķermeņa, attīstot lielu dzinējspēku. Galvenais, kustības nedrīkst izskatīties stīvas, ar augsti paceltām kājām, īsiem soļiem vai tipinot. Pareiza kustība turp un atpakaļ.

VILNA

Apmatojums: plāni, īsi, blīvi pēc struktūras.

KRĀSA: jebkura krāsa vai krāsu jaukums, izņemot marmorkrāsu.

AUGUMS:

Vēlamais augstums skaustā:

suņi no 47 līdz 51 cm (18 ½ - 20 collas)

kuces 44 – 47 cm (17 ½ - 18 ½ collas)

TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa veselību un labturību.

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:

• Agresīvs vai pārāk bailīgs.

• Jebkurš suns, kurš skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas, tiek diskvalificēts.

N.B.:

* Suņiem jābūt diviem skaidri saredzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieku maisiņā.

* Vaislā izmantojami tikai funkcionāli un klīniski veseli suņi, kuri atbilst šķirnes tipam.

Pēdējie labojumi ir izcelti.

FCI standarts Nr. 160
IZCELSMES VALSTS: Īrija
ORIĢINĀLĀ DERĪGĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 13.03.2001.
PIELIETOJUMS: līdz pat 17.gadsimta beigām īru vilku suņi tika izmantoti vilku un briežu medībām Īrijā. Viņus izmantoja vilku medībām arī plašos, vilku apsēstos apgabalos Eiropā, pirms mežu iztīrīšanas.
FCI KLASIFIKĀCIJA: 10.grupa - vējasuņi
2.sekcija - asspalvaini vējasuņi.
Bez darba spēju pārbaudes.
ĪSS VĒSTURISKS APSKATS: mēs zinām, ka kontinentālie ķelti turēja greihaundus, kuri, iespējams, bija cēlušies no ēģiptiešu attēlotajiem pirmajiem greihaundiem. Tāpat kā viņu kontinentālie brālēni, īru ķelti bija ieinteresēti audzēt lielus dzinējsuņus. Lielie īru dzinējsuņi bija apveltīti ar īsu vai asu vilnu, bet vēlākajos laikos asā vilna dominēja, iespējams, Īrijas klimatisko apstākļu ietekmē. Pirmās rakstiskās ziņas par šiem suņiem sniedza Romas konsuls m.ē. 391 gadā, bet viņi jau bija Īrijā izveidojušies mūsu ēras 1.gadsimtā, kad Setants nomainīja savu vārdu pret Kukulīnu (Kulānas dzinējsuns). Ir minēts, ka Uisnīčs (1.gadu tūkstotī) savā sirojumā uz Skotiju, ņēmis līdzi 150 dzinējsuņus. Neapšaubāmi īru dzinējsuņi veidoja skotu brieža suņu pamatu. Īru medību suņu pāri tika pasniegti kā dāvana Eiropas, Skandināvijas un citām karaliskajām ģimenēm periodā no viduslaikiem līdz pat 17.gadsimtam. Viņi tika sūtīti uz Angliju, Spāniju, Franciju, Zviedriju, Dāniju, Persiju, Indiju un Poliju. 15.gadsimtā ikvienai Īrijas grāfistei bija pienākums turēt 24 vilkusuņus, lai aizsargātu zemnieku īpašumus no vilku postījumiem. Kromvela aizliegums (1652.) eksportēt vilku suņus uz laiku palīdzēja saglabāt viņu skaitu, bet pakāpeniskā vilku izzušana un pieprasījums pēc viņiem ārzemēs samazināja suņu skaitu gandrīz līdz izzušanai 17.gadsimta beigās.
Intereses atdzimšana par šķirni saistās ar īru nacionālisma pieaugumu 19.gadsimta beigās. Īru vilku suns kļuva par īru kultūras un ķeltiskās izcelsmes dzīvo simbolu. Šajā laikā viens apņēmīgs entuziasts, kapteinis G.A.Grehems sāka apzināt nedaudzos atlikušos vilku suņu tipa medību suņus Īrijā un, izmantojot briežu suņu asinis un gadījuma rakstura neradnieciskos pārojumus ar krievu vēja suņiem un vācu dogiem, viņš beidzot ieguva suņa tipu, kurš bija sastopams ikvienā paaudzē. Rezultāti bija galu galā pieņemti kā šķirnes legāla atjaunošana. Īru kennel klubs ieplānoja īru vilku suņu klasi izstādē, kura notika 1879.gada aprīlī, bet šķirnes klubs tika izveidots 1885.gadā. Īru vilku suns tagad atkal bauda kaut ko no tās reputācijas, kura tam bija viduslaikos. Īru vilku suņi tiek diezgan lielā skaitā turēti un audzēti ārpus Īrijas.
KOPĒJAIS RAKSTUROJUMS: īru vilku sunim nevajadzētu būt gluži tik smagam un masīvam kā vācu dogam, taču varenākam par briežu suni, kuram viņš kopumā līdzinās pēc vispārējā tipa (galvenajās līnijās). Liela auguma un iespaidīga izskata, ļoti muskuļots, spēcīgi, tomēr graciozi veidots, ar vieglām un enerģiskām kustībām; galvu un kaklu tur augstu; asti nes vēzējot uz augšu, ar vieglu izliekumu virzienā uz astes galu.
Lielais augums, ieskaitot augstumu plecos un ķermeņa proporcionālo garumu, ir gribētais sasniedzamais mērķis un to vēlams nostiprināt šķirnē, lai suņi vidēji būtu no 81 līdz 86 cm augsti, rādot nepieciešamo spēku, enerģiju, drosmi un simetriju.
UZVEDĪBA/ TEMPERAMENTS: „jēri mājās, lauvas medībās”.
GALVA: gara un taisna, tiek turēta augstu; pieres kauli pavisam nedaudz izvirzīti un pavisam nedaudz iezīmēti starp acīm.
GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: ne pārāk plats.
PURNA DAĻA:
Purns: garš un mēreni smails.
Zobi: ideālā vēlams šķērveida sakodiens, taisnais ir pieņemams.
Acis: tumšas.
Ausis: mazas, rožu ziedlapiņu veida (tiek turētas kā greihaundam).
KAKLS: diezgan garš, ļoti spēcīgs un muskuļots, labi izliekts, bez pakakles vai liekās ādas rīkles apvidū.
ĶERMENIS: garš, ar labi izveidotām ribām.
Mugura: drīzāk gara nekā īsa.
Jostasvieta: viegli izliekta.
Krusti: ļoti plati pāri gūžām.
Krūtis: ļoti dziļas, mēreni plašas, platas krūtis.
Ribas: labi izliektas.
Vēders: labi pievilkts.
ASTE: gara un viegli izliekta, mēreni resna un labi apaugusi.
EKSTREMITĀTES
PRIEKŠKĀJAS:
Pleci: muskuļoti, dod pietiekamu plašumu krūtīm, slīpi novietoti.
Elkoņi: labi piekļauti ķermenim, nedz iegriezti, nedz izvērsti.
Priekšķepa: muskuļota, ar smagiem kauliem, diezgan taisna.
PAKAĻKĀJAS:
Ciskas: garas un muskuļotas.
Celis : labi izteikts.
Apakšciska: ar labi izteiktiem muskuļiem, gara un spēcīga.
Lecamās locītavas: izteikti nolaidenas un nav nedz iegrieztas, nedz izvērstas.
Ķepas: mēreni lielas un apaļas, nedz savērstas, nedz izvērstas. Pirksti labi izliekti un cieši sakļauti. Nagi ļoti stipri un izliekti.
GAITA/KUSTĪBAS: kustības vieglas un enerģiskas.
VILNA
Apmatojums: asa un cieta uz ķermeņa, kājām, galvas; īpaši stiepļveidīga. Pār acīm krītošie mati un bārda īpaši stiepļveidīga.
KRĀSA: atzītās krāsas ir pelēka, svītraina, sarkana, melna, tīri balta, dzeltenbrūna vai jebkura krāsa, kas sastopama briežu sunim.
AUGUMS UN SVARS:
Vēlamais augstums: vidēji 32 collas (81 cm) lōdz 34 collām( 86 cm).
Minimālais augstums skaustā: suņiem - 31 colla (79 cm).
Minimālais svars: suņiem 120 mārciņas( 54,5 kg)
Minimālais augstums: kuces 28 collas (71 cm).
Minimālais svars: kucēm 90 mārciņas( 40,5 kg).
TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa veselību un labturību.
· Pārāk viegla vai smaga galva.
· Pārāk izliekts pieres kauls.


· Greizas priekškājas; vājš pēdvidus.
· Vājas pakaļkājas un kopējais muskuļu trūkums.
· Pārāk īss ķermenis.
· Ieliekta vai izliekta, pārāk taisna mugura.
· Lielas ausis, kuras plakani nokarājas.
· Greiza ķepa.
· Izplesti pirksti.
· Īss kakls; apjomīga paklakle.
· Krūtis pārāk šauras vai platas.
· Pārmērīgi sagriezta aste.
· Deguns jebkurā citā krāsā nevis melns.
· Lūpas jebkurā citā krāsā nevis melnas.
· Ļoti gaišas acis. Rozā vai sarkanbrūni acu plaksti.

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:
· Agresīvs vai pārāk bailīgs.
· Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas, tiek diskvalificēts.

N.B.:
* Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
* Vaislai var tikt izmantoti vienīgi funkcionāli un klīniski veseli suņi, tipiski savas šķirnes pārstāvji.